SākumlapaVatikāna Radio
Vatikāna Radio   
Citas valodas  

     Sākumlapa > Baznīca  >  2013-08-15 14:06:19
A+ A- print this page



Vissvētākā Jaunava Marija ir mūsu Māte un Māsa



Cīņa, augšāmcelšanās un cerība – tie bija trīs atslēgas vārdi, ko pāvests Francisks aplūkoja savā Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētku Svētās Mises homīlijā. Uzrunājot Kastelgandolfo pilsētiņā sapulcējušos ticīgos, viņš atgādināja, ka Jaunava Marija vienmēr ir mums līdzās. Viņa atbalsta mūs visās cīņās ar ļaunuma spēkiem. No savas puses, mums ir svarīgi vērsties pie Marijas, īpaši, ar Rožukroņa lūgšanu. Svētais tēvs jautāja klātesošajiem, vai viņi ik dienas lūdzas Rožukroni.

Jāņa Atklāsmes grāmata runā par „cīņu” starp sievieti un pūķi. Sieviete, kas simbolizē Baznīcu, no vienas puses, tiek attēlota kā uzvarētāja, no otras, kā tā, kas vēl atrodas darbībā. Tāpat ir ar Baznīcu – norādīja pāvests. Pa ja tā ir svēta un saistīta ar debesīm, tomēr tā joprojām ir spiesta cīnīties un stāties pretī dažādiem izaicinājumiem. Šajā cīņā starp Dievu un ļauno būtiska loma pienākas Dievmātei. Viņa vienmēr atbalsta Kunga mācekļus un visus kristiešus.

Pirmajā vēstulē korintiešiem sv. Pāvils runā par „augšāmcelšanos”. Viņš uzsver, ka būt kristietim nozīmē ticēt, ka Kristus ir patiesi cēlies no miroņiem – skaidroja Francisks. Šī patiesība ir mūsu ticības pats pamats. Tā nav ideja. Kristus augšāmcelšanās ir reāls notikums. Arī Dievmātes Debesīs uzņemšanas noslēpums cieši saistās ar Jēzus augšāmcelšanos. Tāpat kā Jēzus iegāja mūžīgajā dzīvē ar visu savu cilvēcisko dabu, tāpat arī Marija ir uzņemta Debesīs ar dvēseli un miesu. Dievmāte saņēma augšāmcelšanās dāvanu, jo bija pilnībā vienota ar savu Dēlu Jēzu Viņa ciešanās un nāvē. Marija ir pirmā, ko Dievs atpestīja, pirmā no tiem, kuri pieder Kristum. Viņa ir mūsu Māte un reizē mūsu pārstāvētāja. Viņa ir mūsu māsa, mūsu pirmā māsa. Viņa ir pirmā atpestītā, kas ienāca Debesīs.


Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem veltītais Lūkasa evaņģēlija fragments aicina mūs aplūkot arī vārdu „cerība”. Pāvests skaidroja, ka tas ir tikums, kas piemīt tādam cilvēkam, kurš, neskatoties uz ikdienas cīņu starp dzīvību un nāvi, labo un ļauno, tic, ka Kristus ir augšāmcēlies, tic Mīlestības uzvarai. Magnificat ir cerības dziedājums. Tas ir pa šo zemi svētceļojošās Dieva tautas dziedājums, zināmo un daudzu nezināmo svēto – tēvu, māšu, katehētu, misionāru, priesteru, klostermāsu, jauniešu, kā arī bērnu dziedājums. Francisks piebilda, ka Magnificat vieno triumfējošo Baznīcu ar svētceļojošo Baznīcu, debesis un zemi, laiku un mūžību.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta




Share






Par mums Raidījumu laiks Rakstīt redakcijai VR produkcija Saites Citas valodas Svētais Krēsls Vatikāns Pāvesta liturģiskie dievkalpojumi
Visas tiesības aizsargātas.© Webmaster / Atsauksmes / Lietošanas noteikumi / Reklāma