SākumlapaVatikāna Radio
Vatikāna Radio   
Citas valodas  

     Sākumlapa > Baznīca  >  2013-11-02 18:31:16
A+ A- print this page



Vai uz savu dzīves rietu raugos ar cerību?



2. novembrī – Mirušo piemiņas dienā, pāvests apmeklēja svētā Pētera bazilikas kriptu, kur lūdzās par mūžībā aizgājušajiem pāvestiem, bet 1. novembra vēlā pēcpusdienā Francisks bija ieradies Romas Verano kapsētā. Šais dienās plašā Campo Verano ir ļaužu pilna. Ir tādi, kas apmeklē savu tuvinieku kapus un daudz arī tādu, kuriem šeit nav apbedīts neviens, taču viņi nāk palūgties par aizgājēju dvēselēm un domās pievērsties mūžībai. Starp kapu apmeklētājiem ir daudzi reliģisko institūtu locekļi – garīgās māsas un brāļi. Šeit atrodas daudzu ordeņu un kongregāciju kapi. Verano kapsētā, jezuītu kapličā, atdusas arī bijušais Vatikāna radio latviešu raidījumu redakcijas vadītājs, tēvs Staņislavs Kučinskis.

Piektdienas pēcpusdienā pāvestu Francisku ierodamies gaidīja milzīgs daudzums ļaužu. Viņus uzrunājot, Svētais tēvs stundā pirms saulrieta katru rosināja padomāt par savu nākotni, par visiem tiem, kas ir aizgājuši, kas mūsu dzīvē ir gājuši pa priekšu un nu atdusas Kungā.

Atsaucoties uz Svēto Rakstu lasījumiem, pāvests teica, ka Dievs ir skaistums, labums, patiesība, maigums, mīlestības pilnība. Tas viss gaida arī mūs. Tie, kas ir miruši Kungā, to visu jau skata. „Dievs ir tas, kurš mūs atpestī, Viņš ir tas, kas mūsu dzīves beigās ņem mūs aiz rokas un kā Tēvs ved tieši tais Debesīs, kurās atrodas mūsu senči,” teica pāvests.

Kas ir tie taisnīgie, tie svētie, kuri atrodas Debesīs? „Tie ir tie, kuri nākuši no lielajām ciešanām un savas drānas mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs,” teikts Jāņa Atklāsmes grāmatā (7, 14). Pāvests norādīja, ka Debesīs varam ienākt tikai caur Jēra asinīm – caur Jēzus Kristus asinīm. Tieši Kristus asinis mūs ir attaisnojušas, mums ir atvērušas Debesu durvis. Ja šodien atceramies tos mūsu brāļus un māsas, kas mums ir gājuši pa priekšu un nu ir Debesīs, tad tāpēc, ka viņi ir nomazgāti ar Kristus asinīm. Tā ir mūsu cerība. Cerība, kas nepieviļ. Ja dzīvē iesim ar Kungu, Viņš nekad nepievils!

Turpinot, pāvests teica, ka mūsu cerība ir redzēt Dievu un līdzināties Dievam. Pirmie kristieši cerību attēloja, zīmējot enkuru, it kā dzīve būtu enkurs, kurš ir izmests debesu krastā un mēs visi ejam uz to krastu, pieķērušies pie enkura virves. „Tas ir skaists cerības attēls,” teica pāvests, „ir skaisti, ja sirds ir noenkurota tur, kur atrodas mūsu priekšteči, kur atrodas visi svētie, kur atrodas Jēzus, kur atrodas Dievs.”

Uzrunājot kapsētas apmeklētājus, Francisks teica arī, ka cerība ir kā raugs, kas paplašina dvēseli. Dzīvē ir smagi brīži, bet ar cerību dvēsele iet uz priekšu un raugās uz to, kas to sagaida. „Šodien ir cerības diena,” sacīja pāvests. „Mūsu brāļi un māsas atrodas Dieva klātbūtnē un arī mēs tur būsim, būsim tur vienīgi Kunga žēlastības dēļ, ja iesim pa Jēzus ceļu.”

Apustulis Jānis saka: „katrs, kurš cer uz Viņu, šķīstī pats sevi”. „Cerība šķīstī, tā atvieglina,” teica pāvests. Viņš norādīja, ka šī šķīstīšanās cerībā uz Jēzu Kristu mums liek steigties ātrāk, būt gataviem. Saulrieta stundā kapsētā Svētais tēvs aicināja katru padomāt par savas dzīves rietu. „Visiem mums būs šis riets. Visiem!” atgādināja Francisks. Viņš aicināja uzdot sev jautājumu „Vai uz šo rietu raugos ar cerību? Vai raugos ar prieku, ka mani uzņems Kungs?” „Tā ir kristīgā doma, kas piešķir mieru,” teica pāvests. Viņš aicināja pajautāt arī savai sirdij – kur tā ir noenkurota? „Ja tā nav labi noenkurota, tad noenkurosim to tur – tajā krastā, apzinoties, ka cerība nepieviļ, jo Kungs Jēzus nepieviļ,” uzrunas noslēgumā apliecināja Svētais tēvs.

Romas bīskaps pasvētīja Verano kapsētas kapus un tūlīt pēc tam teica: „Īpašā viedā vēlos lūgties arī par tiem mūsu brāļiem un māsām, kas šais dienās ir miruši, meklējot brīvību, cilvēka cienīgāku dzīvi. Mēs esam redzējuši fotogrāfijas, tuksneša nežēlību, esam redzējuši jūru, kurā daudzi ir noslīkuši. Lūgsimies par viņiem! Un lūgsimies arī par tiem, kuri ir izglābušies, un šai brīdī cits pie cita saspiesti dažādos uzņemšanas centros, cerot, ka legālā prakse notiks ātrāk, lai varētu doties uz ērtāku mājvietu, uz citiem uzņemšanas centriem.”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta




Share






Par mums Raidījumu laiks Rakstīt redakcijai VR produkcija Saites Citas valodas Svētais Krēsls Vatikāns Pāvesta liturģiskie dievkalpojumi
Visas tiesības aizsargātas.© Webmaster / Atsauksmes / Lietošanas noteikumi / Reklāma