SākumlapaVatikāna Radio
Vatikāna Radio   
Citas valodas  

     Sākumlapa > Baznīca  >  2013-11-04 16:14:30
A+ A- print this page



Dieva mīlestības priekšā ļaunums ir bezspēcīgs



Katru reizi, kad aiziet mūžībā kāds mums tuvs cilvēks, rodas jautājums: „Kur paliek tas, ko viņš darīja? Kur paliek viņa dzīve, ieguldījums, kalpojums Baznīcai?”. Atbildi uz to palīdz rast pāvests Francisks. Pirmdien, 4. novembrī, Svētā Pētera bazilikā viņš vadīja aizlūguma dievkalpojumu par pēdējā gada laikā mūžībā aizgājušajiem kardināliem un bīskapiem. Homīlijā Svētais tēvs parādīja, kur balstās kristīgā cerība un kas mūsu dzīvei šajā pasaulē piešķir pilnīgu jēgu. Apustulis Pāvils pauž pārliecību par to, ka absolūti nekas, nekādi spēki, nevar mūs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir atklājusies Kristū Jēzū (sal. Rom 8, 38-39). Tātad, kristīgās paļāvības un cerības stingrais pamats ir Dieva mīlestība – skaidroja pāvests. Mūsu ticības dzīvi var apdraudēt virkne dažādu spēku, mēs varam saņemt uzbrukumus, bet nekad nekas nespēs mūs šķirt no Kristus mīlestības. Cilvēkam visnaidīgākie dēmoniskie spēki paliek bezspēcīgi mūsu priekšā, ja mēs ticībā pieņemam Jēzu un esam ar Viņu cieši vienoti mīlestībā. Šī apziņa, ka Dievs mīl katru no mums un ir uzticīgs, dod mums ikdienā nepieciešamo mieru un spēku.

Francisks atzina, ka ir tikai viena lieta, kas mūs šķir no Dieva. Tas ir cilvēka grēks. Taču arī šajā gadījumā Dievs nemitēsies cilvēku meklēt, lai atkal izveidotu vienotību, kas pastāvēs arī pēc nāves – tādu vienotību, kuras piepildījums būs galīgā tikšanās ar Debesu Tēvu. Šī pārliecība piešķir jaunu un pilnīgu jēgu šīs zemes dzīvei un atver mūs mūžīgās dzīves cerībai.

Kur paliek tas, ko cilvēks darīja? Kāda jēga ir viņa dzīvei? Uz šiem un citiem jautājumiem, kas pavīd mūsos tad, kad saskaramies ar kāda dārga cilvēka aiziešanu mūžībā, pāvests atbildēja ar Gudrības grāmatas vārdiem: „Viņi ir Dieva rokās”. Francisks paskaidroja, ka roka simbolizē uzņemšanu un aizsardzību. Tā ir cieņas un uzticības pilnu personisku attiecību zīme. Pastiept pretī roku un to paspiest nozīmē izrādīt cieņu. „Lūk, šie dedzīgie Baznīcas gani, kuri veltīja savu dzīvi kalpošanai Dievam un cilvēkiem, atrodas Dieva rokās”, teica Svētais tēvs. „Pat mūsu grēki ir Dieva rokās”, viņš piebilda. Tās ir žēlsirdīgās rokas. Mīlestības caurdurtās rokas. Jēzus saglabāja savās rokās rētas, lai mēs sajustu Viņa žēlsirdību. Tas ļauj mums raudzīties uz priekšu ar lielu cerību. Visi, kuri pieņem Dieva Vārdu un ir paklausīgi Svētajam Garam, atrodas mūžīgās dzīves perspektīvas priekšā.

Noslēgumā Francisks aicināja ticīgos lūgties par mūžībā aizgājušajiem kardināliem un bīskapiem, lai Kungs pieņem viņus savā gaismas un miera valstībā. 2013. gadā visā pasaulē ir miruši 9 kardināli un 116 bīskapi. Četri kardināli nomira vēl Benedikta XVI pontifikāta laikā, bet pieci kardināli – kopš Baznīcu vada jaunais pāvests Francisks. Septiņi no viņiem ir eiropieši, viens no Āzijas un viens no Āfrikas. Eiropiešu vidū ir poļu tautības kardināls, Gņeznas un Varšavas arhibīskaps, Polijas primass, Juzefs Glemps. Viņš aizgāja mūžībā 83 gadu vecumā. Taču visvecākais bija itāļu tautības kardināls Ersilio Tonini, kurš nomira 99 gadu vecumā. Vieni no viņa pēdējiem vārdiem bija: „Vissvarīgākā lieta ir mīlestība”. Noslēdzot homīliju, pāvests Francisks mudināja lūgties arī par mums pašiem, lai Kungs palīdz mums sagatavoties satikties ar Viņu. „Datumu mēs nezinām, bet tikšanās būs”, viņš sacīja.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta




Share






Par mums Raidījumu laiks Rakstīt redakcijai VR produkcija Saites Citas valodas Svētais Krēsls Vatikāns Pāvesta liturģiskie dievkalpojumi
Visas tiesības aizsargātas.© Webmaster / Atsauksmes / Lietošanas noteikumi / Reklāma