SākumlapaVatikāna Radio
Vatikāna Radio   
Citas valodas  

     Sākumlapa > Baznīca  >  2014-06-24 13:49:27
A+ A- print this page



Pazemināties, lai Kungs augtu citu cilvēku sirdī un dvēselē!



„Kristietis prot pazemināties, lai sludinātu Kungu,” teica pāvests šīrīta Svētajā Misē, kurā viņš pakavējās pie Jāņa Kristītāja – „vislielākā no praviešiem”. Dienā, kurā Baznīca svin Jāņa Kristītāja svētkus, Francisks runāja par trim viņa paaicinājumiem: sagatavot, spēju atšķirt, pazemināties. Jānim Kristītājam bija dots liels aicinājums – sagatavot Kunga atnākšanu, atšķirt, kurš ir Kungs, pazemināties, lai Kungs varētu tapt lielāks. Pāvests teica, ka tas ir arī katra kristieša dzīves modelis. Jānis sagatavoja ceļu Jēzum, neko nepaņemdams sev. Viņš bija svarīgs vīrs. Cilvēki viņu meklēja, sekoja viņam, jo Jāņa vārdi bija spēcīgi. Tie nonāca līdz pat sirdij. „Varbūt viņu kārdināja doma par to, ka viņš ir vissvarīgākais, taču viņš šim kārdinājumam neļāvās,” pieļāva pāvests. Kad pie Jāņa Kristītāja pienāca likuma zinātāji, lai jautātu, vai viņš ir Mesija, Jānis atbildēja: „Es esmu balss, tikai balss,” taču „esmu nācis sagatavot ceļu Kungam”. „Lūk, pirmais Kristītāja aicinājums,” norādīja pāvests. „Sagatavot tautu, sagatavot tautas sirdi, lai satiktu Kungu”. Taču, kas ir Kungs?

„Un tas ir otrais Jāņa aicinājums: prast atšķirt starp daudziem labiem cilvēkiem, kurš ir Kungs. To atklāja Svētais Gars un viņam bija drosme teikt: „Lūk, Viņš. Viņš ir Dieva Jērs, kurš noceļ pasaules grēkus!” Mācekļi raudzījās uz šo vīru, kurš gāja garām un ļāva tam iet. Dienu vēlāk notika tas pats. „Lūk, Viņš! Viņš ir daudz cienīgāks par mani!” Mācekļi Viņam sekoja. Sagatavojot ceļu, Jānis teica: „Aiz manis nāk vēl viens…” Bet, paveicis izšķirošanu, lai atpazītu un norādītu uz Kungu, viņš saka: „Lūk, tas, kurš stāv manā priekšā!”

Trešais Jāņa aicinājums ir pazemināties. Pāvests atzīmēja, ka kopš tā brīža viņa dzīve sāka mazināties, lai ļautu augt Kungam, līdz pat sevis noliegšanai.

„Un tas bija vissmagākais Jāņa dzīves posms, jo Kungam piemita stils, kuru viņš pirms tam nevarēja iedomāties. Cietumā Jānis cieta ne tikai no celles, bet arī no sirds tumsības. Bet, vai tiešām tas bija Viņš? Vai neesmu kļūdījies? Jo Mesijam piemīt tik vienkāršs stils… Jānis nesaprot. Viņš lūdz savus mācekļus iet pie Viņa un pajautāt: „Vai tiešām tas esi tu, vai arī mums ir jāgaida kāds cits?”

Pāvests atzīmēja, ka Jāņa pazemošana ir divkārša – viņa pazemojošā nāve kā kaprīzes cena un pazemošana, ko nes dvēseles tumsība. Jānis, kurš prata gaidīt Jēzu, kurš prata atšķirt Viņu, tagad Jēzu redz tālu. „Šis apsolījums,” teica Francisks, „attālinājās.” Un viņš paliek viens. Tumsībā, pazemots. Viņš paliek viens, jo ir tik ļoti sevis noliegts, lai varētu augt Kungs. Jānis redz Kungu tik „tālu” un viņš pats ir pazemots, taču ar mierīgu sirdi.

„Trīs cilvēka paaicinājumi: sagatavot, spēt atšķirt, ļaut augt Kungam un pazemināt sevi. Ir skaisti domāt par šādu kristieša aicinājumu – kristieša, kurš nesludina pats sevi, bet sludina citu, sagatavo ceļu citam: Kungam. Kristietim ir jāprot atšķirt, ir jāzina, kā atšķirt patiesību no tā, kas šķiet patiesība, bet nav patiesība. Ir jābūt izšķirot spējīgam cilvēkam. Kristietim ir jābūt cilvēkam, kurš prot pazemināties, lai Kungs augtu citu cilvēku sirdī un dvēselē”.

I. Šteinerte/VR




Share






Par mums Raidījumu laiks Rakstīt redakcijai VR produkcija Saites Citas valodas Svētais Krēsls Vatikāns Pāvesta liturģiskie dievkalpojumi
Visas tiesības aizsargātas.© Webmaster / Atsauksmes / Lietošanas noteikumi / Reklāma