SākumlapaVatikāna Radio
Vatikāna Radio   
Citas valodas  

     Sākumlapa > Baznīca  >  2014-07-01 16:44:31
A+ A- print this page



Grāmata par Dienvidkoreju, kur ticība aug līdzās ekonomiskajai izaugsmei



Itālijā iznākošais laikraksts Corriere della Sera publicējis Vatikāna valsts sekretāra Pjetro Parolina ievadvārdus Vinčenco Faččoli Pintocci grāmatai „Jaunieši un mocekļi Āzijā: pāvesta Franciska misija Korejā”. Prologa autors atgādina, ka tā būs pirmā pāvesta Franciska vizīte Āzijā, līdz ar kuru viņš dodas pretim visapdzīvotākajam, skaitliski lielākajam planētas kontinentam. Šeit dzīvo vairāk nekā puse visas pasaules iedzīvotāju ar ļoti senu kultūru un tradīcijām, ar daudzveidīgu etnisko sastāvu, ar gigantiskām pilsētām. Šeit ir zemes gan ar pārsteidzoši attīstītu ekonomiku, gan ar milzīgu nabadzību. Aprēķināts, ka Āzijā dzīvo 50% pasaules trūcīgāko ļaužu.

Svētais tēvs dodas uz Āziju, lai satiktu galvenokārt tās jauniešus, kas Dienvidkorejas pilsētā Dečonā svinēs kontinenta Jaunatnes dienas. Franciskam „būs iespēja satikt bagāto lielpilsētu un nabadzīgo būdiņu iedzīvotājus – gan vieniem, gan otriem dāvājot cerības sakni, kas ir Jēzus Kristus mīlestība, kura izmaina dzīvi un dara humānāku katru sabiedrību,” raksta Pjetro Parolins. Viņš atzīmē arī, ka Evaņģēlija auglīgums visvairāk izpaužas tieši Dienvidkorejā. Kristietība Korejas pussalā ienāca XVIII gadsimtā un to atnesa nevis ārzemju misionāri, kā lielākajā daļā pasaules zemju, bet gan vietējie erudīti, kas Ķīnas galmā nonāca kontaktā ar Bībeles tekstiem. Atgriezušies dzimtenē, viņi turpināja studēt kristīgo mācību. 1784. gadā viens no šiem erudītiem tika sūtīts uz Pekinu, lai šeit no katoļu priesteru rokām pieņemtu Kristības sakramentu. Atgriežoties, viņš savukārt kristīja citus savas grupas biedrus. Līdz pirmo misionāru atceļošanai no Francijas 1836. gadā, kopiena balstījās vienīgi uz kristīgo laju liecību.

Kas korejiešus piesaistīja kristietībai? Kā atzīmē arhibīskaps Parolins, tā bija patiesība, mīlestība un morālā tīrība, kas varēja atveseļot tradicionālās, hierarhiski noslāņotās sabiedrības smago situāciju. Pirms Evaņģēlija ienākšanas nebija iespējams, ka dižciltīgie sēdētu blakus kalpiem, ka dažādo sociālo klašu piederīgie vēlēt labu cits citam un būtu solidāri cits ar citu, kā tas notika pirmo korejiešu kristīgo kopienu iekšienē. Arī sāpīgais vajāšanu periods XVIII un XIX gadsimtos ticīgajos nespēja izdzēst nedz liecināšanas drosmi, nedz mīlestību uz savu tautu, kā par to liecina mocekļu dzīve, kurus ir kanonizējis pāvests Jānis Pāvils II un citus, kurus pāvests Francisks dodas pasludināt par svētīgiem.

Kristus mīlestība un mīlestība uz savu tautu, ticība un tās ieviešana sabiedrībā ir bijušas neatņemamas Korejas Baznīcas sastāvdaļas gan japāņu okupācijas, gan Korejas kara laikā, kas pussalu sadalīja divās daļās. 50 gadu laikā Korejas Katoliskā Baznīca ir izaugusi no 1 līdz 11 procentiem no iedzīvotāju skaita. Šis procents ir vēl lielāks starp intelektuālās un kultūras pasaules pārstāvjiem. Pie tam, ir interesanti, ka kristiešu skaits Dienvidkorejā pieaug līdz ar valsts ekonomisko attīstību, kamēr citās zemēs ir vērojama pretēja tendence.

Šodien Korejas Katoliskā Baznīca sūta misionārus uz visām pasaules malām. Arī tāpēc pāvests Francisks, kurš aicina „doties uz eksistences un ģeogrāfiskajām perifērijām”, vēlas tikties ar Koreju un tās Baznīcu, lai vēl vairāk iesaistītu to evaņģelizācijas un miera veicināšanas darbā. Ticīgie visā pasaulē tiek aicināti izlūgt mieru starp abām Korejas daļām, lai Dievs ļauj drīzāk pienākt laikam, kad visā pussalā varēs priecāties, baudot pilnīgu cilvēktiesību respektu. Lai paveras dialoga ceļi, lai nepārtrūkst humānā palīdzība, lai pārsvaru gūst labā griba atzīt, ka korejieši ir vienai tautai piederoši brāļi un māsas. Ir jālūdz arī, lai cilvēki nebaidītos no Evaņģēlija, no Dieva klātbūtnes un Viņa Vārda, jo Viņš ir vienīgā mīlestība, cerība un prieks.

Pjetro Parolins vēlreiz uzsver, ka Evaņģēliju Korejā neienesa nedz iekarotāji, nedz misionāri. Šo vēsti meklēja, atrada un izplatīja paši korejieši, un tā kļuva par lielas cilvēciskās un ekonomiskās attīstības pamatu. Koreja ir skaidrs piemērs tam, ka Evaņģēlijs spēj iesakņoties un nobriest jebkurā kultūrā un atbilst tautu visdziļākajām ilgām.

Vinčenco Faččoli Pintocci grāmatai, kurai ievadvārdus raksta Vatikāna valsts sekretārs, ir tikai 148 lappuses, taču tā ir ļoti noderīgs ceļvedis tiem, kuri vēlas saprast, ka katolicisma nākotne, iespējams, visvairāk izpaudīsies zemeslodes Austrumos. „Mierīgās rītausmas zemē”, kā dažreiz tiek dēvēta Koreja, un uz kurieni pāvests Francisks dosies augusta vidū, katoliskā ticība aug līdzās ekonomiskajai izaugsmei. Uz to attiecas ne tikai Samsung, LG, Hyundai koncernu panākumi, bet arī katoliskās kopienas dzīve, kas ir izaugusi no mocekļu asinīm un no ievērojamu ticīgo liecībām. Pauls Juns un viņa brālēns Jēkabs, kuri par Kristu ir liecinājuši zem naža asmens, priesteris Jēkabs Čou – kristīgās ticības apustulis Ķīnā, mocekļu katehēte Kolumba Kanga, Aleksis, kuram tika nocirsta galva tāpēc, ka viņš mēģināja nosūtīt vēstuli pāvestam ar lūgumu palīdzēt iegūt ticības brīvību, vai kardināls Kims ir tikai dažas no šīs izaugsmes atslēgām. Kas attiecas uz kardinālu Kimu, ANO ģenerālsekretārs, korejietis Bans Kimūns viņu ir nosaucis par veselas ēras sirdsapziņu.

I. Šteinerte/VR




Share






Par mums Raidījumu laiks Rakstīt redakcijai VR produkcija Saites Citas valodas Svētais Krēsls Vatikāns Pāvesta liturģiskie dievkalpojumi
Visas tiesības aizsargātas.© Webmaster / Atsauksmes / Lietošanas noteikumi / Reklāma