Svētdien, 18. decembrī, pāvests Benedikts XVI apmeklēja svētās Marijas Mierinātājas
draudzes baznīcu. Tā atrodas Casalbertone kvartālā, Romas austrumu rajonā. Pirms ievēlēšanas
par pāvestu, no 1977. līdz 1993. gadam tā bija viņa titulārbaznīca. Draudze izveidota
1945. gadā. Par pastorālās darbības gaismas un ēnas pusēm pastāstīja draudzes prāvests
Henriks Pomili.
Viņš pauda prieku, ka Romas draudžu vizītes Benedikts XVI uzsāka tieši ar šo baznīcu.
„Būdams kardināls, viņš bieži apmeklēja mūsu kopienu, svinēja Euharistiju, piedalījās
svētkos, administrēja sakramentus”, - turpināja Pomili. Tās bija vienkāršas, sirsnīgas
un ģimeniskas attiecības. Pirms desmit gadiem mūsu draudzi apmeklēja Jānis Pāvils
II – turpināja prāvests. Atmiņā palika mūsu tikšanās. Tā bija ticības un mīlestības
manifestācija.
Euharistiju svinējām baznīcas laukumā. Pāvests teica dziļus un skaistus vārdus. Atceros,
ka homīlijā viņš pieminēja savu līdzstrādnieku, kardinālu Jozefu Ratcingeru. Mani
pārsteidza harmonija starp Ticības Mācības kongregācijas prefektu un pāvestu Jāni
Pāvilu II – teica Henriks Pomili. Viņš norādīja arī uz grūtībām, kādas pastāv kopienā:
ticīgo attālināšanās no Baznīcas dzīves, sekularizācija, bezdarbs, morālo vērtību
krīze.
Lai gan svētās Marijas Mierinātājas draudzes baznīca ir diezgan liela, taču tā vakar
nevarēja uzņemt visus ticīgos. Draudzes locekļu lielākā daļa, saskaņā ar prāvesta
ieteikumu, Svētās Mises norisei sekoja ar televīzijas starpniecību. Liturģijas noslēgumā
viņi ieradās baznīcas laukumā, lai atvadītos no pāvesta. Ar entuziasmu sagaidītais
pāvests Svētās Mises homīlijā runāja par prieku, kas izriet no fakta, ka pie mums
nāk Dievs. Viņš aicināja ticīgos atbrīvoties no bailēm, lai varētu priecīgi īstenot
Dieva gribu.
„Mēs, katoļi, sen zinām par šo priekpilno vēsti, taču tā mūs vairs nepārsteidz, mēs
nespējam pārdzīvot prieku, kas mūs atbrīvotu. Taču, ja skatāmies uz šodienas pasauli,
kura dzīvo tā it kā Dieva nebūtu, redzam, ka tajā dominē bailes un šaubas. Vai tas
ir labi? Vai viss tik negatīvs? Patiesībā daudzi cilvēki vēl dzīvo tumsā. Lai tajā
varētu dzīvot, ir nepieciešami dažnedažādi aizmiršanās veidi. Aicinājums „priecājies!”,
jo Dievs ir ar tevi, ir ar mums, iesāk jaunu laiku. Mums ar dziļu ticību savā sirdī
jāpieņem un jāizprot šie vārdi: „priecājies!”
Pāvests Benedikts XVI aicināja ticīgos atbrīvoties no bailēm un dāvāt prieku citiem.
Tas ir Adventa laika galvenais uzdevums un mērķis. „Nebaidies!” – Marija šos vārdus
atkārto arī mums... Šodienas pasaule dzīvo bailēs no nabadzības un trūkuma, bailēs
no slimībām un ciešanām, bailēs no vientulības un nāves. Taču nav cita patvēruma kā
tikai Dievs, kas mums atkārto: „Nebaidies, Es esmu vienmēr kopā ar Tevi”. Mēs varam
bieži pakrist, taču krītam Dieva rokās, un tās ir labas un mīlošas rokas”.
Marija mūs aicina teikt Dievam ‘jā’. Taču tas, škiet, pārāk grūti, jo izvēlamies savu
gribu. Viņa mums saka: „Drosmi! Saki ‘lai notiek Tava griba’. Šī griba ir laba. Varbūt
sākumā mums liekas, ka tas ir pārāk liels smagums, nepanesams jūgs, taču patiesībā
Dieva griba nav smaga nasta. Tā dāvā mums spārnus augstam lidojumam. Kopā ar Mariju
arī mēs varam atvērt savas dzīves durvis, savas sirds durvis Dievam, pieņemot Viņa
gribu un apzinoties, ka tas ir labums, kas ved mūs uz patiesu laimi” – teica Benedikts
XVI.