„Dieva mīlestības slavinājums 144. psalmā” – pāvesta katehēzes temats 8. februāra
audiencē
Trešdienas vispārējā audiencē pāvests turpināja skaidrot 144. psalmu, šoreiz pakavējoties
pie tā otrās daļas. Ja psalma pirmajos 13 pantos tiek apdziedāts Dieva labums, maigums
un uzticība, tad otrajā daļā psalmists vērš uzmanību uz Dieva mīlestību, kas īpašā
veidā ir rezervēta nabadzīgajiem un vājajiem. Dievišķajai kundzībai nepiemīt nekas
no augstprātības un attālināšanās no citiem, kā tas bieži vien notiek vidē, kur valda
cilvēki. Dieva kundzība izpaužas, Viņam noliecoties pār vistrauslākajām un neaizsargātākajām
radībām.
Dievs, pirmkārt, ir Tēvs, kas „atbalsta visus, kas krīt” un pieceļ
visus nospiestos. Visu acis gluži kā izsalkušas cer uz Kungu un Viņš kā gādīgs Tēvs,
dod tiem ēdienu, kas nepieciešams, lai dzīvotu.
Psalmists apdzied Kunga taisnību
un svētumu:„taisnīgs ir Kungs visos savos ceļos, un svēts ir visos savos darbos.”
Ebreju valodā Dieva derība ar cilvēku tiek ilustrēta divos vārdos saddiq un
hasid. Tie izsaka taisnību, ar kuru Kungs vēlas atpestīt cilvēku no ļaunuma
un uzticību, kas ir Viņa mīlestības lieluma zīme.
Psalmists nostājas to pusē,
kas ir saņēmuši Dieva labvēlību. Šie cilvēki tiek saukti vairākos vārdos, taču visi
tie apzīmē patiesu ticīgo. Šāds ticīgais piesauc Kungu uzticīgā lūgšanā, viņš to meklē
savā dzīvē ar „patiesu sirdi”, viņš „bijā” Dievu, izpildot Viņa gribu un paklausot
Viņa vārdam. Taču visvairāk par visu, šāds ticīgais mīl Dievu un ir pārliecināts,
ka Dievs viņu pasargās.
Psalmista pēdējais vārds ir tas pats, ar kuru tiek
iesākta slavas dziesma Dievam – tas ir aicinājums slavēt Kungu un Viņa „vārdu”, jeb
Viņa dzīvo un svēto personu, kas darbojas pasaulē un vēsturē. Psalmists aicina pievienoties
Dieva slavināšanai visas radības. Tā ir nemitīga dziesma, kurai jāpaceļas no zemes
uz debesīm, tās ir Dieva universālās mīlestības svinības cilvēku kopienā.
Noslēdzot
katehēzi par 144. psalmu, pāvests aicināja pievērst uzmanību 18. pantam, kurā teikts:
„Kungs ir tuvu tiem, kas Viņu piesauc, tiem, kas Viņu piesauc patiesīgi”. Šis pants
īpaši tuvs bija VI gadsimtā dzīvojošajam askētam Barsanufijam no Gazas. Vienam no
mācekļiem, kurš bija izteicis vēlēšanos meklēt cēloņus dažādiem viņam uzbrūkošiem
kārdinājumiem, Barsanufijs ieteica: „Brāli, nebaidies no kārdinājumiem, kas tev uzbrūk,
lai tevi pārbaudītu, jo Kungs tevi neatstās kārdinājumiem par laupījumu. Tātad, ja
tev uzbrūk kāds no šiem kārdinājumiem, necenties izdibināt, ko tas nozīmē, bet piesauc
Jēzus vārdu: „Jēzu, palīdzi!” Un Viņš tevi uzklausīs, jo „Viņš ir tuvu tiem, kas Viņu
piesauc”. Nebaidies, bet bēdz no kārdinājumiem un tu sasniegsi mērķi mūsu Kungā Jēzū
Kristū.”
Katehēzes mācību pāvests saīsināti atkārtoja arī lielākajās pasaules
valodās un sveica klātesošās svētceļnieku grupas. Starp tām bija arī Svētā tēva novadnieki
no Bavārijas. Pāvests teica: „Ar prieku sveicu vāciski runājošos svētceļniekus un
viesus. Sirsnīgus sveicienus sūtu saviem Bavārijas novadniekiem, īpaši Traunštainas
pilsētas delegācijai, un pateicos par tuvību, ko izrādāt Pētera pēctecim. Sveicu arī
jauniešus no Centrāleiropas, kas ieradušies kopā ar Vīnes arhibīskapu. Dārgie draugi,
uzticiet visu savu dzīvi Kunga palīdzībai un nesiet ticības gaismu un Dieva mīlestību
savās ģimenēs un saviem līdzcilvēkiem. Lai Kungs stiprina jūs šodien un visās jūsu
dienās ar savu svēto klātbūtni!”
Audiences noslēgumā pāvests sveica arī visus
klātesošos jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus. Pēc tam viņš pieminēja Turcijā
nogalināto itāliešu priesteri-misionāru Andrea Santoro. Pāvests pastāstīja, ka tieši
tai dienā, kurā priesteris tika nogalināts, viņš saņēmis viņa vēstuli, kas rakstīta
31. janvārī. Šī vēstule tiks publicēta Vatikāna avīzē L’Osservatore Romano.
Svētais tēvs teica, ka vēstule liecina par mīlestību uz Kristu un Viņa Baznīcu. Aploksnē
kopā ar priestera Santoro vēstuli atradās arī Trebisondas svētās Marijas draudzes
locekļu vēstule, kurā pāvests tiek aicināts viesoties šai draudzē.
Svētais
tēvs novēlēja priestera Andrea Santoro dvēseli Dieva žēlsirdībai un apsolīja lūgties,
lai viņa upuris kalpo par dialoga vecinātāju starp tautām un reliģijām.