Lai Dieva Vārds tiktu aizvien biežāk klausīts, kontemplēts, mīlēts un īstenots
dzīvē - tāds ir vispārējais nodoms lūgšanām marta mēnesī. Tā plašākam izklāstam
Baznīca piedāvā ieskatu pāvesta Benedikta XVI uzrunā Vatikāna II koncila Dogmatiskās
konstitūcijas Dei Verbum pasludināšanas 40. gadskārtas atcerei veltītā kongresa
dalībniekiem.
Kongresa tēma bija: "Svētie Raksti Baznīcas dzīvē". Pasākumu
rīkoja Katoliskā Bībeles federācija sadarbībā ar Pontifikālo Kristiešu vienības veicināšanas
padomi. Pāvests atzina, ka vēl būdams jauns teologs pats esot piedalījies konstitūcijas
Dei Verbum tapšanā. Konstitūcijas pirmie vārdi norāda uz kādu Baznīcai ļoti
raksturīgu aspektu: Baznīca ir kopiena, kura klausās un sludina Dieva vārdu – uzsvēra
Benedikts XVI.
Baznīca dzīvo no Dieva Vārda un Evaņģēlijā tā vienmēr no jauna
rod norādes savā ceļā. Runa ir par kādu patiesību, ko katram kristietim vajadzētu
pieņemt un attiecināt uz sevi: tikai tas, kurš vispirms klausās Dieva Vārdu, varēs
pēc tam to sludināt. Tik tiešām, mēs nesludinām savu gudrību, bet – Dieva gudrību,
kas pasaules skatījumā nereti šķiet neprāts.
Baznīca labi apzinās, ka Kristus
ir klātesošs Svētajos Rakstos. Tāpēc konstitūcija pasvītro, ka Svēto Rakstu nepazīšana,
īstenībā, ir arī Kristus nepazīšana. Baznīca godina ne tikai Kunga Miesu, bet tā vienlīdz
godina arī Dieva Vārdu.
Baznīca un Dieva Vārds ir savstarpēji saistīti. Baznīca
dzīvo no Dieva Vārda un Dieva Vārds atskan Baznīcā, tās mācībā un visā tās dzīvē.
Tādēļ apustulis Pēteris mums atgādina, ka „neviena pravieša mācība Rakstos nav tulkojama
patvaļīgi; jo pravietojumi nav nekad cēlušies no cilvēku gribas, bet svētie Dieva
cilvēki runājuši Svētā Gara iedvesmoti” (2 Pēt 1, 20).
Pāvests norādīja, ka
pēdējā laikā Dieva Vārda būtiskā nozīme tiek novērtēta aizvien vairāk – un tas notiek,
lielā mērā pateicoties arī Vatikāna II koncila konstitūcijai. Līdz ar to, Baznīcā
manāma atjaunotne, īpaši – sprediķošanā, katehēzē, teoloģiskajās diskusijās, garīgajā
dzīvē, kā arī ekumeniskā dialoga jomā. Benedikts XVI uzsvēra, ka Baznīcai nepieciešams
visu laiku atjaunoties, un Dieva Vārds ir izcilākais līdzeklis šī mērķa sasniegšanai.
Jo Dieva Vārds nekad nenoveco un ir neizsmeļams. Svētais Gars, caur šo Vārdu, vada
mūs vienmēr no jauna uz patiesības pilnību.
Tādēļ kristieši ir aicināti lasīt
un klausīties Dieva Vārdu. Svēto Rakstu pastāvīga lasīšana un lūgšana palīdz veidot
dziļu iekšēju dialogu ar Dievu. Lasot, mēs ieklausāmies Dievā, kurš mūs uzrunā, un
lūdzoties, atbildam Viņam ar paļāvīgu un atvērtu sirdi. Pāvests izsaka drošu pārliecību,
ka šāda stāja attiecībā uz Dieva Vārdu noteikti atnesīs Baznīcai jaunu pavasari. Nekad
nedrīkstam aizmirst, ka Dieva vārds ir spīdeklis un gaisma mūsu ceļā.
Savukārt,
misiju nodomā šajā mēnesī Baznīca lūdzas par jauno kopienu atbildību par Dieva vārda
kalpu rūpīgu sagatavošanu: Lai jauno Baznīcu vadītāji pastāvīgi rūpētos par katehētu,
animatoru un kalpošanā Evaņģēlijam iesaistīto laju formāciju.
Piemēram,
Zimbabvē, ticīgie var būt gandarīti, ka viņu valstī kuplā skaitā ir klātesošas un
aktīvas kopienas, kas ir ļoti dzīvas ticībā; viņu vidū ir daudz aicinājumu uz priesterību
un Dievam veltītu dzīvi; kalpošanā Baznīcā iesaistījušies arī daudzi laji. Tās ir
Dieva žēlastības dāvanas, kas, bez šaubām, ir stiprinājums, taču reizē arī izaicinājums.
Baznīcai jāveic liels darbs katehēzes un formācijas laukā. Jāizglīto un jāveido ticīgie,
lai tie spētu vienmēr dzīvot saskaņā ar savu kristieša aicinājumu un atbildēt mūsdienu
sabiedrības izaicinājumiem.
Dokumentā „Baznīca Āfrikā” pāvests norāda, ka „visos
Baznīcas dzīves sektoros, formācijai ir būtiska nozīme” (n. 75). Tāpēc Baznīca – gan
šajā Āfrikas valstī, kā uz to norādīja pāvests tiekoties ar Zimbabves bīskapiem, gan
visur citur pasaulē – ir aicināta rūpēties gan par jauno priesteru, gan laju nopietnu
garīgu un intelektuālu sagatavošanu.