Svētā Pāvila bazilikas majestātiskums atstāj lielu iespaidu uz dievnama apmeklētājiem,
jo īpaši, ja tajā ienāk no rietumu puses. Lai nokļūtu bazilikā, ir jāiziet cauri marmora
kolonnu rindai, kas no trim pusēm ieskauj dārzu bazilikas priekšā. Dārza centrā uz
augsta postamenta atrodas baltā marmorā veidota svētā Pāvila statuja. Tās autors ir
itāļu tēlnieks Džuzepe Običi (1807-1878). Romā viņš ir veidojis arī Bezvainīgās Jaunavas
Marijas statuju, kas ir novietota augstas kolonnas galā Spānijas laukumā, kā arī Jāņa
Kristītāja statuju Santa Maria sopra Minerva baznīcā pie Panteona.
Mākslas
zinātnieki skaidro, ka svētā Pāvila izskats statujā ir formāls, stilizēts, taču ne
statisks. Šim mākslas darbam piemīt īpaša, kontrolēta enerģija, tomēr šķiet, ka tā
teju, teju atraisīsies un ar milzīgu spēku izvirdīs uz āru. Apustulim labajā rokā
ir zobens, kas pacelts pret debesīm. Šķiet, ka arī tas kurā katrā brīdī var strauji
mainīt virzienu, it kā Pāvils grasītos to cirst pret zemi. Apustuļa kreisā roka ir
cieši satvērusi grāmatu, savukārt, viņa galvu un plecus sedz smags plīvurs, jeb aizsegs.
Daudzos citos mākslas darbos apustulis tiek attēlots bez šāda aizsega, kas ebreju
tradīcijā parasti tiek uzlikts lūgšanas brīdī.
Iespējams, ka mākslinieks ir
vēlējies akcentēt, ka Pāvils, pēc tautības ebrejs, ir bijis lūgšanas vīrs. Statujā
viņa galva ir pieliekta, it kā viņš raudzītos lejup. Acīs nav manāma gandrīz nekāda
izteiksme. Varētu pat teikt, ka tās ir aklas. Apustulis ir redzējis daudz spēcīgas
gaismas un nu tās nespēj redzēt neko. Vai arī – tās raugās sevī, apdomājot „Kunga
parādības un atklāsmes” (sal. 2 Kor 12,1). Pāvila seja ir mierīga, tomēr, tajā
jūtama viegla skumju izteiksme.
Svētā Pāvila bazilikas abats, benediktiešu
tēvs Edmunds Pauers (Edmund Power) aicina uzkavēties pārdomās Tautu apustuļa
statujas priekšā, īpašu vērību pievēršot četrām, jau pieminētajām detaļām – galvas
aizsegam, zobenam, acīm un sejai. Skatoties uz aizsegu, viņš aicina atcerēties
Pāvila alegorisko runu par Mozus aizsega nozīmi (2 Kor 3,7-18). Pēc tam, kad
viņš bija saņēmis likuma tāfeles Sinaja kalnā, viņa seja mirdzēja tik lielā mērā,
ka ļaudis nespēja uz to skatīties. Tad Mozus savu seju aizklāja ar aizsegu (sal. Izc
34, 29-35).
Saskaņā ar Pāvila teikto, ja jau likumam piemīt tik liels
spožums, jeb godība, tad vēl jo spožāka būs Jaunā žēlastības Derība. Tēlnieks ir attēlojis
Pāvilu ar lielu aizsegu, kas klāj viņa galvu un plecus. Viņš ir jaunais Mozus, kurš
nes jauno Gara likumu. Pāvils redzēja Jēzu uz Damaskas ceļa. Viņam ir jāapsedzas,
jo viņa sejā tagad atspīd Kristus gaisma. Saskaņā ar Pāvila teikto, ar aizsegu ir
aizklāta arī izraēliešu sirds. Tas ir tāpēc, ka viņi nespēj saprast, ka Mozus patiesībā
norāda uz Kristu. Taču mēs, kam pieder Gars, „ar atklātām sejām skatāmies Kunga godībā”
un „no Kunga Gara tiekam pārveidoti tai pašā attēlā no spožuma spožumā” (2 Kor
3,18). Tā Pāvils saka par kristiešiem.
Raugoties uz zobenu Pāvila rokā,
ir jāatceras viņa vēstule efeziešiem, kurā apustulis aicina ņemt „gara zobenu, tas
ir, Dieva vārdu” (6,17). Vēstulē ebrejiem viņš ir paskaidrojis, ka šis vārds ir asāks
par katru zobenu (sal. 4,12). Pacelts zobens nozīmē, ka sekošana Kristum nav viegla
un tā prasa spēju pieņemt smagus, izšķirošus lēmumus.
Acis Pāvila statujas
sejā ir attēlotas neredzīgas, jo viņš skatīja Augšāmcēlušo Jēzu, kas ir „viss un visos”
(Kol 3,11).Tēlnieks ir vēlējies atgādināt, ka pēc atgriešanās, Pāvils palika
neredzīgs trīs dienas (sal. Apd 9,9). Taču, tūlīt pēc redzes atgūšanas, viņam
vairs nepastāv cita vērtība, kā vien Jēzus Kristus (sal. Fil 3,8).
Neraugoties
uz zobena cēlumu, Pāvila stāju, dižciltīga izskata apģērbu un figūras dinamismu, viņa
seja tomēr ir palikusi bēdīga. Kāpēc? „Jo es viņam rādīšu, cik daudz tam būs jācieš
mana vārda dēļ” (Apd 9,16). Šie Jēzus vārdi Ananijam nenozīmē, ka Kungs grasās
sodīt kristiešu vajātāju. Tieši pretēji, tajos ir izteikts aicinājums iedziļināties
Kristus Lieldienu noslēpumā, kas ir nāves un dzīvības noslēpums. Tātad, statujā attēlotais
Pāvils, ko skatām viņa godam veltītās bazilikas dārzā Romā, ir triumfējošs Kristū.