„Ģimene ir prioritāte un tad, ja laulība ir stabila, labumu izjūt visa sabiedrība”
–uzsver kardināls Ennio Antonelli. Pontifikālās Ģimeņu padomes prezidents 6. februārī
piedalījās Prāgā rīkotajā Eiropas līmeņa sanāksmē par tematu „Kā izpaužas rūpes par
bērniem – konflikts, vai atbalsts?” Šai sanāksmē piedalījās arī vairāki Eiropas Savienības
politiķi, universitāšu un skolu pasniedzēji, demogrāfi, sociologi un ģimeņu apvienību
pārstāvji. Kardinālam Antonelli bija uzticēts atklāt sanāksmi un viņš runāja par atbalstu
ģimenei demokrātiskās un izglītības krīzes laikā. Vispirms Vatikāna pārstāvis pieminēja
darba iespaidu uz ģimeni. Referents sacīja, ka ir nepieciešams saskaņot darba un ģimenes
dzīves prasības cilvēku un visas sabiedrības labklājības dēļ. Kardināls atsaucās uz
Nobela prēmijas laureāta ekonomikā Amartija Sena apgalvojumu, ka valsts attīstība
un labklājība nenozīmē tikai bagātību, jeb iekšējā kopprodukta daudzumu. Tā galvenokārt
slēpjas cilvēku dzīves kvalitātē, attiecībās, brīvajā laikā.
Kardināls Antonelli
atgādināja, ka rezultāti, ar kuriem iepazīstināts Pasaules Ģimeņu saietā Mehiko, liecina,
ka visur tur, kur stabilā un ilgstošā laulībā vienoti dzīvo vīrietis un sieviete,
sabiedrība bauda lielāku labumu nekā tur, kur vīrietis un sieviete ir vienoti tikai
faktiskā kopdzīvē, vai arī tur, kur dzīvo vientuļās mātes. Laulātie saviem bērniem
ir spējīgi sniegt labāku izglītību, rūpēties, lai viņi regulāri apmeklētu skolu un
pievērst lielāku uzmanību mācību rezultātiem. Tāpat laulātie var sekmīgāk parūpēties
par to, lai viņu bērni neiesaistītos kriminālos grupējumos, nesmēķētu, nelietotu alkoholu
un narkotikas. Ir novērots arī, ka ģimenēs, kur vecāki dzīvo stabilā laulībā, ir mazāka
bērnu mirstība, labāka fiziskā veselība un psiholoģiskā līdzsvarotība gan bērniem,
gan vecākiem. Stabilās ģimenēs mazāk cilvēku krīt depresijā, tiek izdarīts mazāk pašnāvību,
ir garāks dzīves ilgums, lielāka darba produktivitāte, labāks ekonomiskais stāvoklis,
lielākas iespējas kļūt par māju un dzīvokļu īpašniekiem, mazāka iespējamība nonākt
trūkumā.
Kardināls Antonelli sanāksmē akcentēja, ka mājsaimnieču darbs mūsdienu
Eiropā netiek atzīts par sociāli produktīvu un valda uzskats, ka sieviete, kas pamet
darbu, lai nodotos bērnu audzināšanai, riskē kļūt nabadzīgāka gan personīgi, gan darīt
nabadzīgāku savu ģimeni. Kardināls piebilda, ka demogrāfiskā krīze, kas ir skārusi
Eiropu, ir novedusi pie 1,56 liela auglības rādītāja, kas ir daudz zemāks par minimālo
paaudžu maiņai nepieciešamo rādītāju, kuram ir jāsasniedz 2,1 liels indekss. Vairākās
Eiropas zemēs, tai skaitā, Itālijā, auglības rādītājs ir vēl zemāks par 1,56. Lai
labotu šos skaitļus, Pontifikālās Ģimeņu padomes prezidents sanāksmē Prāgā ieteica
atjaunot cieņu pret ģimeni un apturēt ētisko degradāciju. „Eiropai ģimene ir jāizvēlas
par prioritāti,” viņš uzsvēra un piebilda, ka ģimene palīdz visiem saviem locekļiem,
jo īpaši bērniem, vairot personīgos un sabiedriskos tikumus, tādus kā uzticība tuvākajam,
ticība dzīvei un Dievam, cieņa pret sevi, apziņa par katras personas cieņu, taisnības
izjūta, pamudinājums kalpot otram, strādīgums, rūpes par vājākajiem, piedošana, atklātība,
atvērtība dialogam, sadarbība, solidaritāte.”
Uzrunas noslēgumā kardināls Antonelli
pievērsās dažām politikas prasībām, lai konkrētā veidā atbalstītu ģimenes. Vislielāko
uzmanību viņš aicināja veltīt jaunajām ģimenēm – nodrošināt dzīvei nepieciešamo atalgojumu,
tādu darba laiku, kas netraucētu rūpēm par ģimeni, atbilstošus pakalpojumus (bērnudārzus,
skolas utt.), brīvību izglītības izvēlē.