Pāvesta vēstule katoļu Baznīcas bīskapiem par ekskomunikācijas atcelšanu Sv. Pija X brālības locekļiem

Ekskomunikācija skar personas, nevis institūcijas, un tās atcelšana ir kārtējais aicinājums atgriezties – norāda Benedikts XVI savā jaunizdotajā, visiem katoļu Baznīcas bīskapiem adresētajā vēstulē par ekskomunikācijas noņemšanu četriem mons. Lefevra konsekrētajiem bīskapiem. Vatikāns to publicēja 12. martā. Ar Bīskapu kongregācijas prefekta kard. Džovanni Battista Re, šī gada 21. janvārī parakstīto dekrētu, pāvests atcēla ekskomunikāciju latae sententiae Svētā Pija X brālības četriem bīskapiem, kurus 1988. gadā konsekrēja mons. Marsels Lefevrs bez Svētā Krēsla atļaujas. Šis solis Baznīcā un ārpus tās izraisīja ļoti plašu rezonansi un diskusijas, ko vēl vairāk saasināja bīskapa Viljamsona skandalozie izteikumi Zviedrijas televīzijā par holokaustu.

Februāra beigās sarakstītajā un 12. martā publicētajā vēstulē pāvests sniedz „dažus paskaidrojumus”, lai palīdzētu saprast, kāpēc pirms nepilniem diviem mēnešiem šāds solis no viņa un Vatikāna institūciju puses tika sperts, un izsaka cerību, ka tādējādi šī jaunā vēstule palīdzēs „Baznīcā veicināt mieru”. Ekskomunikācijas atcelšanu pāvests sauc par „diskrētu žēlsirdības žestu” pret četriem bīskapiem, kuru ordinācija bija derīga, taču – nelikumīga. Negaidīta bija tā saucamā „Viljamsona lieta”, kas aizēnoja šo Svētā tēva žestu. Daudzi sāka domāt, ka tādā veidā ir sperts solis atpakaļ attiecībās starp kristiešiem un ebrejiem. Tas bija pārpratums, kas ienesa nemieru gan abu reliģiju attiecībās, gan pašā Baznīcā. Pāvests pauž nožēlu par šo pārpratumu, atzīst informācijas nepietiekamību un pateicas „draugiem ebrejiem”, kuri palīdzēja pārvarēt domstarpības un atjaunot savstarpējas uzticēšanās gaisotni. Viena no kļūdām bija tā, ka uzreiz netika sniegti pietiekami paskaidrojumi par 21. janvāra dekrēta nozīmi un limitiem.

Vēstulē Baznīcas ganiem Benedikts XVI skaidro, ka „ekskomunikācija attiecas uz personām, nevis uz institūcijām”. Bīskapu ordinācija bez pāvesta atļaujas „ir saistīta ar shizmas risku”, jo šāds akts liek uz spēles „bīskapu kolēģijas vienotību ar Svētā Pētera pēcteci”. Tāpēc Baznīcai nākas reaģēt „ar vissmagāko sodu”, proti, „ekskomunikāciju”, lai tādējādi sodītās personas aicinātu „nožēlot un atjaunot vienotību”. Turklāt, arī „ekskomunikācijas atcelšanai ir tāds pats mērķis”: ar to visi četri bīskapi vēlreiz tiek aicināti atgriezties – pasvītro Benedikts XVI. Šis žests kļuva iespējams pēc tam, kad ekskomunikācijā kritušās personas apliecināja, ka atzīst pāvesta varu un viņa kā gana autoritāti. Tomēr ekskomunikācijas noņemšana attiecas uz Baznīcas disciplināro jomu, ko nevajadzētu jaukt ar doktrinālo sfēru – pāvests skaidro tālāk. Šajā kontekstā personas un institūcijas lieta jāskata atsevišķi. Tā kā Svētā Pija X brālības „kanoniskais statuss Baznīcā” izriet no doktrināliem aspektiem, par kuriem vēl joprojām pastāv neskaidrības, tad brālības locekļi – pat ja ir atcelta ekskomunikācija – savu kalpojumu Baznīca legāli veikt joprojām nevar.

Problēmas, ar kurām šobrīd jātiek skaidrībā, pamatā ir doktrināla rakstura. Sevišķi, tās attiecas uz Vatikāna II koncila un pēckoncila pāvestu mācības atzīšanu. Šo problēmu risināšanā jāņem vērā divas lietas: no vienas puses, attiecībā uz Baznīcas Maģistēriju, nedrīkst apstāties pie perioda līdz 1962. gadam, ignorējot turpmāko laika posmu līdz mūsdienām, no otras puses, nedrīkst mazvērtēt arī pirmskoncila periodu. Tam, kurš vēlas būt paklausīgs Vatikāna II koncila mācībai, jāatzīst tā saknes, atzīstot gadu simteņu ilgo tradīciju.

Jaunajā vēstulē Benedikts XVI atbild uz jautājumu, vai bija patiesi nepieciešams 21. janvāra dekrēts un vai citas lietas nav svarīgākas. Pirmkārt, viņš norāda, ka sava kalpojuma prioritātes tika skaidri izvirzītas jau pontifikāta pašā sākumā. Tās ir: vest cilvēkus pie Dieva, kurš atklājies Kristū, veicināt ekumenismu, starpreliģiju dialogu un, līdz ar to, mieru, kā arī kalpot ar mīlestību visiem cietējiem. Otrkārt, ja galvenā prioritāte ir iestāšanās par ticību, cerību un mīlestību, tad arī tā saucamās „mazas un vidēja rakstura izlīgšanas” ir šīs prioritātes sastāvdaļa. Šajā darbā ietilpst arī attiecību veidošana ar Svētā Pija X brālību.

J. Evertovskis / Vatikāna Radio