Sakarā ar gaidāmo, G8 grupā ietilpstošo lielvalstu saietu, ko no 8. līdz 10. jūlijam
paredzēts rīkot Akvilā, pāvests ir nosūtījis vēstuli Itālijas ministru prezidentam
Silvio Berluskoni. Tāpat kā agrāk, Svētais tēvs izmanto izdevību, lai pirms šāda veida
tikšanās, dalītos pārdomās par tajā apspriežamajiem tematiem. Benedikts XVI pievēršas
ekonomiski finansiālās krīzes izaicinājumiem, kā arī klimatiskajām izmaiņām pasaulē,
kur valstis aizvien vairāk kļūst savstarpēji saistītas un atkarīgas cita no citas.
Pāvests
atzīmē, ka finansiālā un ekonomiskā krīze, kas kopš 2008. gada ir izmainījusi pasaules
panorāmu, ne tikai tiecas apslāpēt daudzu valstu cerību iziet no ekstrēmās nabadzības,
bet nabadzībā ierauj arī vairākas citas zemes un tautas, kas līdz šim baudīja relatīvu
labklājību.
Bez tam, pašreizējā pasaules ekonomiskā krīze draud ievērojami
samazināt, vai pavisam apturēt starptautiskās palīdzības plānus, jo īpaši tos, kas
ir paredzēti Āfrikas un citām ekonomiski mazattīstītajām zemēm. Benedikts XVI, tāpat,
kā to darīja viņa priekšgājējs Jānis Pāvils II, vēršas ar aicinājumu pie G8 grupas
dalībvalstīm, kā arī pie visas pasaules valdībām, lai tiktu saglabāta un stiprināta
palīdzība, jo īpaši tā, kas ir mērķēta uz vērtības piešķiršanu cilvēciskajiem resursiem.
Runājot
par investīcijām cilvēku labā, pāvests pieskaras izglītības jautājumam. Viņš norāda,
ka bez izglītības nav iedomājama demokrātija, cīņa pret korumpētību, politisko, ekonomisko
un sociālo tiesību īstenošana, kā arī visu valstu – nabadzīgo un bagāto atveseļošanās.
Pāvests
izmanto kārtējo izdevību, lai atgādinātu, ka tehniskie mēri, kas tiek pieņemti krīzes
risināšanā, nebūs efektīvi, ja netiks ievērots ētiskais aspekts. Tāpēc ir jārēķinās
ar cilvēka konkrētajām vajadzībām, ar ģimenes vajadzībām. Ir jārada darba vietas,
kas strādniekiem ļauj konkrētā veidā rūpēties par ģimeni un atbildības garā audzināt
bērnus. Pāvests Jānis Pāvils II savā sociālajā enciklikā Laborem exercens šai
sakarā rakstīja: „Sabiedrībā, kurā šīs tiesības tiek sistemātiski liegtas, kur politekonomijas
mēri neļauj strādniekiem sasniegt apmierinošu nodarbinātības līmeni, nav iespējams
panākt nedz šīs sabiedrības ētisko likumību, nedz arī sociālo mieru” (43). Benedikts
XVI novēl, lai tiktu pielietoti visi radošie spēki ar mērķi izskaust galējo nabadzību
līdz 2015. gadam, kā tas tika nolemts ANO pieņemtajā attīstības plānā Millenium.
Pāvests
uzsver, ka ir jāpārveido starptautiskā finansu sistēma, lai nodrošinātu nacionālo
politiku efektīvu koordināciju, atteiktos no kredītu spekulācijām un garantētu plašu
starptautisko pieejamību publiskajam un privātajam kredītam, kas kalpotu ražošanai
un darbam, jo īpaši vāji attīstītajās zemēs un reģionos.
„G8 politisko saistību
ētiskā likumība, bez šaubām, prasīs, lai tās ievērotu visas starptautiskās kopienas
vajadzības. Tāpēc, ir svarīgi nostiprināt multilaterālismu ne tikai ekonomiskajos,
bet visos jautājumos, kas attiecas uz mieru, pasaules drošību, atbruņošanos, veselību,
vides un dabas resursu aizsardzību pašreizējām un nākamajām paaudzēm,” raksta pāvests.
Vēršoties pie G8 valstīm, viņš piebilst, ka šīs grupas paplašināšana ir svarīgs un
nozīmīgs progress. Tomēr, sarunu un lēmumu pieņemšanas brīdī Benedikts XVI aicina
ievērot visus apstākļus, nevis tikai tos, kas attiecas uz pasaules arēnā nozīmīgākajām
un ekonomiski sekmīgākajām valstīm. Svētais tēvs mudina ieklausīties Āfrikas un citu
ekonomiski vājāk attīstīto valstu balsīs.
Vēstules noslēgumā pāvests atzinīgi
novērtē Itālijas valdības izdarīto izvēli sarīkot G8 valstu tikšanos zemestrīcē cietušajā
Akvilas pilsētā. Šo izvēli ir atbalstījušas arī pārējās G8, kā arī citas uz saietu
uzaicinātās valstis. Benedikts XVI ir gandarīts par starptautisko solidaritāti, kas
izrādīta Akvilas iedzīvotājiem. Ar šādu solidāru pieeju viņš aicina izturēties pret
visas pasaules iedzīvotājiem bez izņēmuma.