Roma: Benedikta XVI vizīte luterāņu dievnamā

„Svētais tēvs, Romas evaņģēliski luteriskās kopienas vārdā sirsnīgi sveicu Jūs” – ar šiem vārdiem 14. marta pievakarē Mūžīgās pilsētas luterāņu dievnamā pāvestu sagaidīja tās vadītājs Doriss Ešs. Benedikts XVI tur ieradās pirmo reizi sava pontifikāta laikā. Pirms 27 gadiem Kristus baznīcu apmeklēja viņa priekštecis Jānis Pāvils II sakarā ar Mārtiņa Lutera dzimšanas atceres 500. gadadienu. Dievnams, kas atrodas „Villa Borghese” tuvumā, ir garīgais centrs apmēram 350 vāciski runājošajiem protestantiem, kuri dzīvo Itālijas galvaspilsētā. Benedikta XVI vizīte sakrita ar dokumenta „Kopīgā deklarācija par attaisnošanas doktrīnu” izdošanas 10. gadadienas atceri.

Svētdien pāvestu vizītē uz luterāņu dievnamu pavadīja Romas diecēzes ģenerālvikārs, kard. Agostino Vallini un Pontifikālās kristiešu vienības veicināšanas padomes prezidents, kard. Valters Kaspers. Katoļu Baznīcas pārstāvji ar Svēto tēvu priekšgalā piedalījās Dieva Vārda liturģijā. Tās laikā homīliju teica mācītājs Jens Martins Krūze. Klātesošos uzrunāja arī Benedikts XVI. Sveicot pāvestu, Doriss Ešs atsaucās ne tikai uz Jāņa Pāvila II vizīti un Kopīgo deklarāciju, bet arī ar prieku pieminēja Kristus baznīcā 1998. gadā notikušās kard. Ratcingera debates ar Vācijas protestantu Baznīcas vadītāju, Berlīnes bīskapu Volfgangu Huberu. Romas luterāņu kopienas vadītājs pasvītroja šo notikumu lielo nozīmi kopīgajā ekumeniskā dialoga ceļā.

Mācītājs Krūze uzsvēra, ka vienības veicināšanā svarīga ir abu pušu cieša sadarbība, savstrapējā uzmanība, palīdzība un atbalsts. Mūsu dzīve nav pasargāta no ciešanām un krusta, tomēr Svētie Raksti mūs aicina priecāties. Ceturto Lielā gavēņa svētdienu viņš nosauca par „Mazajām Lieldienām”. „Es vēlos, lai jūs būtu bez rūpēm”, viņš atgādināja sv. Pāvila vārdus no Pirmās vēstules korintiešiem. Apustulis bija ar lielu talantu apveltīts teologs. Taču nodarbošanās ar teoloģiju nebija viņa pašmērķis. Viņš to darīja tikai un vienīgi tāpēc, lai atbrīvotu cilvēkus no visa, kas tos ikdienas dzīvē baida un nospiež, un lai piepildītu viņu dzīvi ar prieku un paļāvību. Neskatoties uz ciešanām, grūtībām un vajāšanām, kristietis var priecāties. Šī prieka avots ir Dieva mīlestība un Viņa klātbūtne. Mēs esam aicināti ticēt Kunga apsolījumam. Taču ticība nevar būt noslēgta sevī. Esam aicināti izstarot to sev visapkārt un dalīties tajā. Tas ir mūsu kopīgais ceļš. Ja grūtībās un sāpēs būsim cits citam līdzās, un dalīsimies ticības priekā, tas būs būtisks solis uz priekšu, lai savstarpējo vienību Kristū padarītu redzamāku un auglīgāku – atgādināja luterāņu mācītājs Jens Martins Krūze. Viņš pasvītroja, ka vārdi „viena kristība, viens Gars, viena ticība” kalpo mums joprojām kā „ekumeniskais tilts”.

Uzrunā Benedikts XVI norādīja uz ciešo saikni starp cerību un krustu. Atgādināja, ka kristieša dzīve nevar pastāvēt bez kopienas dzīves. Turklāt, lai savu dzīvi piepildītu, nepieciešams to dāvāt citiem. Tas, kurš mīl savu dzīvību, to pazaudēs. Pāvests skaidroja, ko nozīmē šķietami dīvainais Kristus aicinājums „ienīst savu dzīvību”. Tas var mums nepatikt – viņš sacīja. Vai tiešām mums savu dzīvību vajadzētu ienīst? Vai nebūtu labāk pieņemt to ar mīlestību un pateicību? Svētais tēvs uzsvēra, ka mums jābūt pateicības pilniem, jo dzīvību esam saņēmuši no Kunga. Bet nedrīkstam uzskatīt, ka tā pieder tikai mums. Nedrīkstam raudzīties tikai uz sevi un domāt vienīgi par savu labumu. Tas, kurš mēģina iegūt aizvien vairāk tikai sev, kļūst zaudētājs. Kristus vārdi par dzīvības ienīšanu ir aicinājums veltīt sevi citiem. Sevis atdeve ir nekas cits kā mīlestība. Tā ir būtiski saistīta ar krustu. Svētais tēvs atgādināja, ka tas ir mīlestības pamatlikums: mēs esam tādi, kādi esam un dzīvojam patiesībā tikai tad, kad dāvājam sevi citiem. Pazaudēt savu dzīvību nozīmē sekot Kristum. Savukārt šī sekošana ir būtiski saistīta ar „mēs” aspektu. Kristieša dzīve nevar pastāvēt bez kopienas dzīves – uzsvēra Benedikts XVI, norādot, ka šodien ir daudz lietu, kas vieno abas konfesijas. Sevišķi prieks un cerība. Šai vienībai jākļūst aizvien dziļākai. Nedrīkstam samierināties ar jau sasniegto. Turklāt jāatceras, ka vienība nāk nevis no mums pašiem, bet to dāvā Kungs. Esam aicināti visi kopā raudzīties uz Kristu un uzticēties Viņam – norādīja pāvests.

Mācītājs Jens Martins Krūze intervijā Vatikāna Radio apliecināja, ka Benedikta XVI vizīte Romas luterāņu dievnamā ir „skaista ekumenisma zīme”. Svarīgi, ka varam visi kopā svinēt liturģiju. Mācītājs norādīja, ka luterāņu kopiena aktīvi atbalsta ar pārtiku, naudu, apģērbiem un medikamentiem trūkumcietējus un vecos ļaudis. Runājot par attiecībām starp katoļiem un luterāņiem, viņš atzina, ka tās ir labas. Apliecināja, ka regulāri tiek organizēti dažādi kopīgi pasākumi – gan ekumeniski dievkalpojumi, gan teoloģiskās sarunas.

Evaņģēliski luteriskās kopienas pirmsākumi Romā meklējami 1817. gadā. „Christuskirche” (Kristus baznīca), ko svētdien apmeklēja Benedikts XVI, iesvētīta 1922. gadā. Kopš tā laika Mūžīgās pilsētas luterāņi tur pulcējas uz dievkalpojumiem katru svētdienu un svētku dienās. Savas vizītes laikā (1983) Jānis Pāvils II pasvītroja, ka vienība ir visu kristiešu sirds atgriešanās un atjaunotnes auglis. Gaisma mūsu ceļā ir Dieva Vārds. Luterāņu kopiena ir ļoti dinamiska. Tā cenšas būt par īstu Jēzus Kristus Baznīcu „šeit un šodien”. Ticīgie klausās Dieva Vārdu un sludina to mūsdienu sabiedrībai, lai tās locekļi Kristus mācībā rastu atbildes uz visiem savas dzīves eksistenciālajiem jautājumiem.

J. Evertovskis / VR