"Kunga eņģelis" Kastelgandolfo: pāvesta pārdomas par lūgšanu Tēvs mūsu
Lūgšana Tēvs mūsu ir pirmie Svēto Rakstu vārdi, kurus mācāmies jau agrā bērnībā,
un kuri pavada mūs līdz pat pēdējam elpas vilcienam. Šie lūgšanas vārdi aicina mūs
kļūt par Dieva bērniem. Apcerē pirms lūgšanas „Kunga eņģelis” Benedikts XVI skaidroja
svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu, kurā Jēzus māca savus mācekļus lūgties.
Uzrunājot svētceļniekus, pāvests pakavējās pie vārdu: „Mūsu dienišķo maizi dod mums
un piedod mums mūsu vainas” un „Es jums saku: lūdziet, un jums tiks dots; mēklējiet,
un jūs atradīsiet; klaudziniet, un jums tiks atvērts” nozīmes.
„Šiet runa nav
par savu iegribu īstenošanu, bet gan par draudzības stiprināšanu ar Dievu, kurš, kā
vēsta Evaņģēlijs, «dāvā Svēto Garu tiem, kuri to lūdz». To pieredzēja ne tikai «tuksneša
tēvi», bet arī visu laiku mistiķi, kuri, pateicoties lūgšanai, kļuva par patiesiem
Dieva draugiem. Starp tiem ir arī Abrahams, kurš neatlaidīgi lūdza Kungu pasargāt
no iznīcības vismaz dažus Sodomā dzīvojošos taisnīgos. Svētā Terēze no Avilas mudināja
savas māsas: «Mums ir jālūdz Dievs, lai Viņš atbrīvo mūs no bailēm un pasargā no jebkura
ļaunuma. Lai arī cik nepilnīgas būtu mūsu ilgas, tomēr centīsimies stiprināt lūgšanas
garu. Vai mums ir grūti prasīt lielas lietas, ja jau vēršamies pie Visvarenā?». Ikreiz,
kad lūdzamies Tēvs mūsu, mūsu balss vienojas ar Baznīcas balsi, jo tas, kas
lūdzas, nekad nav viens. «Ikviens ir aicināts šajā lūgšanas daudzveidībā un bagātībā,
ko māca Baznīca, atrast savu ceļu, savu lūgšanas veidu. Visi mūsu ceļi saplūst ar
to ceļu, kas ved pie Tēva. Šis ceļš ir Jēzus Kristus. Sava ceļa meklējumos ļausim,
lai mūs vada nevis personiskās iegribas, bet gan Svētais Gars, kas caur Jēzu Kristu
mūs ved pie Tēva»”.