Tuvo Austrumu Sinode var nest bagātus augļus – intervijā Vatikāna Radio norādīja Jeruzalemes
latīņu rita patriarhāta palīgbīskaps Viljams Šomali. Taču tas ir atkarīgs no mūsu
lūgšanām. Viņš pasvītroja, ka sinodes galvenais varonis būs Svētais Gars un nevis
tikai teologi. Pēdējiem vajadzīga Svētā Gara gaisma un gudrība. Nepārdomāti izteikumi
var izraisīt sašutumu musulmaņos un skandālu. Bīskaps Šomali paskaidroja, ka, runājot
par kristiešu vajāšanām Tuvajos Austrumos, tās nedrīkst vispārināt. Atsevišķās valstīs
notiek vajāšanas, bet, piemēram, Sīrijā, Izraēlā vai Jordānijā kristieši drīkst praktizēt
savu ticību. Bīskaps pauda cerību, ka sinodes dalībnieki nāks klajā ar daudziem pozitīviem
un konstruktīviem ierosinājumiem, ko pieņems gan musulmaņi, gan ebreji, gan nekatoļi.
Mums ir jāsaka patiesību, – viņš pasvītroja – taču to jādara ar mīlestību un respektu
pret citādi domājošajiem.
Tuvajos Austrumos sastopama ne tikai valodu, bet
arī reliģiju daudzveidība. Kristieši tur ir mazākumā. Tie pieder dažādiem ritiem.
Plašajā reģionā dzīvo latīņu rita katoļi, kopti, maronīti, sīri, kaldieši, armēņu
katoļticīgie, melhītu grieķu katoļi un bizantiešu rita katoļi. Vislielākais viņu skaits
ir Arābijas apustuliskajā vikariātā, kas aptver Saūda Arābiju, Bahreimu, Apvienotos
Arābu Emirātus, Omānu, Kataru un Jemenu. Šajās zemēs dzīvo 2 mlj 129 tk. latīņu rita
katoļticīgo. Otrajā vietā ierindojas Libāna ar 2 mlj 30 tk. katoļu. Apmēram puse no
viņiem pieder maronītu ritam. Taču vismazākais katoļticīgo skaits ir Turcijā (37 tk.),
Irānā (19 tk.) un Kiprā (10 tk.). Savukārt Svētajā Zemē dzīvo 300 tk. dažādu ritu
katoļu. Kopējais katoļticīgo skaits Tuvajos Austrumos – 5 mlj 755 tk.