Svētās Ģimenes baznīca Barselonā: dievnams, kurš liek raisīties pārdomām

Ik gadus miljoniem ticīgo un neticīgo no visas pasaules apmeklē Svētās Ģimenes godam veltīto baznīcu Barselonā. Svētdien, 7. novembrī, šeit kā svētceļnieks ieradīsies arī pāvests Benedikts XVI. Viņš iesvētīs baznīcas altāri un dievnamu paaugstinās bazilikas statusā.

Svētās Ģimenes baznīca ir viens no Barselonas simboliem un vispazīstamākā katalāniešu celtne pasaulē. Tā atrodas vietā, kur kādreiz pletās senās romiešu kolonijas agrārā zeme. Tikai 1868. gadā šai apvidū sākās apbūve. Šodien pazīstamā dievnama iniciators ir grāmatu tirgotājs Jozefs Bokabella. Viņš nopirka šo zemi, lai uz tās uzceltu baznīcu, kuru sākumā bija nolemts veltīt svētā Jāzepa godam. 1866. gadā Bokabella bija nodibinājis svētā Jāzepa godinātāju apvienību „Josefina”. Tās mērķis bija aizstāvēt Baznīcu pret tālaika sabiedrības uzbrukumiem.

Sākotnējo neogotikas stila projektu izstrādāja Barselonas diecēzes arhitekts Fransisko del Viļjars. Dievnama pamatakmens tika ielikts 1882. gadā svētā Jāzepa svētkos. Taču gadu vēlāk, arhitekts del Viļjars atteicās turpināt darbu nesaskaņu dēļ, kas bija radušās ar celtniecības darbu rīkotajiem. Svētā Jāzepa godinātāju apvienība lūdza savu debesīgo aizbildni, lai tas palīdz rast jaunu arhitektu. Arhitekts tiešām atradās un tas bija Antonijs Gaudi. Pie baznīcas projekta šobrīd par Dieva kalpu pasludinātais Gaudi sāka strādāt 1893. gadā.

Gaudi nolēma veikt izmaiņas iepriekšējā, del Viļjara izstrādātajā projektā. Saskaņā ar to, baznīca ieguva tādu grandiozitāti, par kādu iepriekš neviens nebija pat iedomājies. Arhitekts nolēma pabeigt tikai fasādi, bet pārējo tempļa daļu atstāt nākamo paaudžu izdomai un īstenošanai. Tā, 1900. gadā tika pabeigta Kristus Dzimšanas notikumam veltītā fasāde un uzsākta torņu celtniecība.

Pēc Gaudi nāves, kad 1926. gadā viņu notrieca tramvajs, torņu celtniecība noritēja jau cita arhitekta Domeneka Sugranesa i Grasa vadībā. Laikā no 1935. līdz 1952. gadam celtniecība apstājās, izņemot tikai atjaunošanas darbus pēc Pilsoņu karā nodarītajiem postījumiem. Kopš 1952. gada arhitekti Fransesks Kvintana, Luiss Bone Gari un Isidrs Puigs Boada strādāja, lai īstenotu Kristus Ciešanu atcerei veltīto fasādi un divus zvanu torņus, kas tika pabeigti 1977. gadā.

Baznīca ir uzcelta, pateicoties tikai privātpersonu ziedojumiem. Tā ir piedzīvojusi arī vairākas smagas ekonomiskās krīzes, kas apdraudēja turpmākos celtniecības darbus. Tāpat ir notikusi virkne strīdu par projekta kontinuitāti, kas par spīti visam, varēja turpināties, pateicoties Gaudi mācekļu un brīvprātīgo naudas ziedotāju gribai. Pavisam nesen ir sākusies jauna polemika par celtnes drošību, ko apdraud netālu no tās izraktais ātrvilciena tunelis.

Svētās Ģimenes baznīcas tālāka izbūve ir atkarīga no fonda, ko šodien vada Barselonas arhibīskaps, kardināls Luiss Martinezs Sistačs un Katalonijas parlamenta prezidenta delegāts Hoans Rigols. Šobrīd par celtniecību atbild arhitekts Hordi Bone Armengols, jau pieminētā arhitekta Luisa Bone Gari dēls.

Dievnama celtniecību ir paredzēts pabeigt 2026. gadā. Pavisam ir iecerēts uzbūvēt 18 torņus, no kuriem 12 būs veltīti apustuļiem, 4 evaņģēlistiem, viens Jaunavai Marijai un vēl viens – visgarākais no visiem – Jēzum Kristum. Šī torņa augstums būs 170 metri.

Četri jau uzbūvētie Kristus Dzimšanas fasādes torņi ir veidoti neogotiskā stila formās, bet to smailē atrodas kubisma mākslas ietekmē tapušie veidojumi. Savukārt, dekorācijas atgādina jūgendstila formas.

Kur slēpjas Svētās Ģimenes baznīcas vienreizīgums? Atbildot uz šo aģentūras Zenit jautājumu, Barselonas arhibīskaps Luiss Martinezs Sistačs pirms dažām dienām apgalvoja, ka tā ir oriģinalitāte. Šī baznīca atšķiras no pārējām senajām katedrālēm, tā ir jauna savā stilā. Taču galvenā tās īpašība ir simboliskā bagātība. Tā panākta, pateicoties Antonija Gaudi mīlestībai uz liturģiju un plašajām zināšanām par to. Ne velti uz viņa naktsgaldiņa atradusies Solesmes abata Prospēra Geranžē „Liturģiskā gadagrāmata”. Gaudi ir rūpīgi izstudējis un dievnamā attēlojis visu liturģisko, Svēto Rakstu un katehisma saturu.

Kā liecina milzīgais apmeklētāju skaits, šī dievnama dziļais simbolisms un arhitektoniskais skaistums spēj raisīt pārdomas ne tikai ticīgajos, bet arī tais cilvēkos, kas Baznīcai nepieder.

I. Šteinerte/VR