Ticības mācības kongregācija izdevusi jaunu dokumentu cīņai pret bērnu seksuālo izmantošanu

Vatikāns publicējis Ticības mācības kongregācijas sagatavoto apkārtrakstu, ar mērķi palīdzēt Bīskapu konferencēm izstrādāt vadlīnijas rīcībai priesteru pastrādāto pedofilijas noziegumu gadījumos. Dokuments izdots itāļu, franču, angļu, vācu, spāņu, portugāļu un poļu valodā. Iepriekšējās dienās tas tika izsūtīts visām Bīskapu konferencēm. Pēc pagājušajā gadā pāvesta apstiprināto atjaunināto normu izdošanas par bērnu seksuālās izmantošanas problēmu klēra vidū, tika nolemts, ka būtu vēlams, lai katra Bīskapu konference sagatavotu vadlīnijas – lasām Svētā Krēsla Preses dienesta vadītāja pr. Federiko Lombardi izdotajā paziņojumā. Tādā veidā tiktu ņemta vērā atsevišķo reģionu konkrētā situācija, kā arī sniegts atbalsts bīskapiem, lai viņi, saskaroties ar pedofilijas noziegumiem, varētu koordinētā veidā sekot un ievērot skaidras procedūras. Šī mērķa labad minētajā vēstulē tiek izklāstītas dažas vispārējas tēmas, kas noteikti tiks piemērotas atsevišķām situācijām, taču reizē palīdzēs nodrošināt – tieši pateicoties vadlīnijām – vienotus orientierus pašā Bīskapu konferences iekšienē un zināmā mērā arī no dažādu atsevišķo episkopātu puses.

Ticībās mācības kongregācijas izdoto apkārtrakstu pavada arī šīs dikastērijas prefekta kardināla Viljama Jozefa Levadas sagatavotā prezentācijas vēstule. Tajā kardināls runā ne tikai par dokumenta mērķi, bet arī sniedz darbības norādes jauno vadlīniju izstrādei vai jau pastāvošo revīzijai. Viņš mudina risināt problēmu laicīgi un efektīvi ar skaidrām norādēm, ņemot vērā vietējo situāciju un ievērojot saikni ar civilo varu, kā arī pieprasa respektēt diecēzes bīskapu un klosteru priekšnieku kompetenci. Apkārtrakstā pēdējais aspekts tiek īpaši izcelts: vadlīnijām jākalpo tam, lai palīdzētu diecēzes bīskapiem un reliģisko ordeņu priekšniekiem.

Apkārtraksts ir īss, taču ar ļoti piesātinātu saturu. Tam ir trīs daļas. Pirmajā atrodam virkni vispārēju norādījumu. Sevišķi tiek pasvītrota nepieciešamība pievērst prioritāru uzmanību seksuālās izmantošanas upuriem – uzklausīt viņus, sniegt garīgu un psiholoģisku atbalstu gan pašiem cietušajiem, gan viņu ģimenes locekļiem. Bez tam nepieciešams rūpēties par drošu vidi bērniem, lai viņus pasargātu no iespējamās vardarbības. Jārūpējas par nākošo priesteru un reliģisko ordeņu locekļu nopietnu cilvēcisko, garīgo un intelektuālo audzināšanu, un informācijas par kandidātiem, kuri pāriet uz citām formācijas iestādēm, apmaiņu. Jāgādā par atbalsta nodrošināšanu pašiem priesteriem, par viņu nemitīgu garīgo formāciju, par to, lai vainīgie uzņemtos atbildību, kā arī par to, lai atgūtu labo slavu tie, kuri tikuši apsūdzēti netaisnīgi. Turklāt jānodrošina sadarbība arī ar laicīgajām varām.

Vēstules otrajā daļā atrodam šodien spēkā esošās kanoniskās norādes ar tajās 2010. gadā ieviestajiem jauninājumiem. Tiek atgādināts par bīskapu un reliģisko ordeņu priekšnieku kompetenci sākotnējā izmeklēšanā, kā arī tiek norādīts, ka viņiem pienākas, gadījumā ja apsūdzība izrādās pamatota, iesniegt lietu par konkrēto gadījumu Ticības Mācības kongregācijā. Otrajā daļā tiek runāts arī par vērā ņemamajiem piesardzības mēriem un apsūdzētajam sniedzamo informāciju sākotnējās izmeklēšanas laikā. Tiek atgādināts, kādi kanoniskie mēri un sodi var tikt piespriesti vainīgajiem.

Trešajā daļā uzskaitīta virkne novērojumu, kas būtu derīgi bīskapiem un reliģisko kopienu priekšniekiem, formulējot konkrētus orientierus. Tajā tiek atgādināts, ka cietušajiem jāsniedz palīdzība, jārespektē sūdzības iesniedzēju, jānodrošina tiesību uz privāto dzīvi un labo slavu ievērošanu, jāņem vērā attiecīgās valsts civilie likumi, tai skaitā, nedrīkst ignorēt pienākumu vajadzības gadījumā par notikušo informēt laicīgās varas. Apsūdzēto pienākas apgādāt ar informāciju par apsūdzību un jādod viņam iespēja lietu pārsūdzēt. Noziegumus pastrādājušajai personai nedrīkst ļaut atgriezties pie sabiedrisko pienākumu pildīšanas, ja tādējādi viņa varētu apdraudēt bērnus vai izraisīt ieļaunojumu ticīgo kopienā. Dokumenta trešajā daļā vēlreiz tiek norādīts uz bīskapu un priekšnieku atbildību, un uzsvērts, ka to nevar aizstāt nekādas citas institūcijas.

Pr. Lombardi pasvītro, ka šī Ticības Mācības kongregācijas vēstule ir ļoti svarīgs solis uz priekšu, lai visā Baznīcā izkristalizētu apziņu par to, cik svarīgi ir steidzami un adekvāti reaģēt garīdznieku pastrādāto pedofilijas noziegumu sakarā un, līdz ar to, atjaunot Baznīcas reputāciju, proti, panākt, lai liecība, ko tā sniedz, būtu ticama un, lai tiktu novērtēts tās ieguldītais darbs audzināšanas laukā. Tādā veidā, pateicoties Baznīcai, izglītības laukā tiks sniegts svarīgs ieguldījums visā sabiedrībā, radot bērniem drošu vidi, kas mūsdienās ir tik ļoti nepieciešama. Ticības Mācības kongregācija prasa visas pasaules Bīskapu konferencēm sagatavot līdz 2012. gada maijam „direktīvas” rīcībai priesteru pastrādāto pedofilijas noziegumu gadījumos. Jaunizdotā vēstule palīdzēs vieglāk noformulēt direktīvas un būt šajā laukā vienotākiem – ļaus Baznīcas vadībai dažādās valstīs turēties pie vienotiem principiem.

J. Evertovskis / VR