Regina Caeli: Baznīcas aicinājums ir evaņģelizācija

Cilvēce var piedzīvot patiesu prieku. Tas ir iespējams, jo tur, kur nonāk Evaņģēlijs, plaukst dzīvība – sacīja Benedikts XVI, uzrunājot uz lūgšanu „Regina Caeli” svētdien Svētā Pētera laukumā sapulcējušos ticīgos. Pāvests pasvītroja, ka Baznīcas aicinājums ir evaņģelizācija. Atgādināja, ka Kristus mācībā cilvēks, veselas pilsētas un tautas atklāj patiesas brīvības un prieka ceļu. Komentējot Apustuļu darbu grāmatas fragmentu par Kristus sekotāju dedzīgo sludināšanu, Svētais tēvs uzsvēra, ka arī šodien varam piedzīvot patiesu prieku.

Minētajā grāmatā lasām, ka pēc Jeruzalemes Baznīcas lielās vajāšanas, visi ticīgie, izņemot apustuļus, tika izklīdināti Jūdejas un Samarijas apvidos. Filips, viens no diakoniem, ieradās Samarijas pilsētā un sludināja augšāmcēlušos Kristu. Viņš no daudziem izdzina ļaunos garus un daudzus dziedināja (Sal. Apd 8, 1-8). Benedikts XVI norādīja, ka ļoti zīmīgs ir šī fragmenta noslēgums: „Un liels prieks bija tanī pilsētā” (Apd 8, 8). Katru reizi šāds izteiciens mūs aizkustina. Tas savā būtībā saistās ar lielu cerību. Šķiet, ka ar to būtu pateikts: Tas ir iespējams! Cilvēce var iepazīt patieso prieku, jo tur, kur nonāk Evaņģēlijs, plaukst dzīvība. Līdzīgi ir ar sausu zemi. Tiklīdz to apūdeņo lietus, tūlīt tā no jauna zaļo – skaidroja pāvests.

Viņš norādīja, ka Filips un citi mācekļi, Svētā Gara spēkā, Palestīnas ciematos darīja to pašu, ko bija darījis Jēzus. Viņi sludināja Labo vēsti un veica brīnumus. Viņu vidū darbojās pats Kungs. Tāpat kā Jēzus sludināja Debesu valstību, tāpat arī mācekļi sludināja, ka Kungs ir augšāmcēlies, ka Viņš ir Kristus, dzīvā Dieva Dēls. Viņi Kunga vārdā kristīja un dziedināja slimos. Komentējot Svētos Rakstus, Benedikts XVI norādīja uz Evaņģēlija lielo spēku. Dieva vārds „apūdeņo”, atjauno un dziedina. Daži svētie nesa cerību un mieru veselām pilsētām. Piemēram, sv. Kārlis Boromejs Milānai mēra laikā, svētīgā Māte Terēze – Kalkutai. Daudzi svētie pilnībā veltīja savu dzīvi tam, lai sludinātu Kristu un tādējādi iesētu cilvēku sirdīs patieso prieku.

„Kamēr šīs pasaules varenie, politisko un ekonomisko interešu vadīti, tiecās iegūt jaunas teritorijas, tikmēr Kristus liecinieki pārstaigāja visu zemi, lai atklātu cilvēkiem Kristu un vestu viņus pie Kristus, zinot, ka vienīgi Viņš var dāvāt patiesu brīvību un mūžīgo dzīvi”, sacīja pāvests. Viņš piebilda, ka arī šodien Baznīcas uzdevums ir evaņģelizācija. Tā attiecas gan uz tām zemēm, ko vēl nav „apūdeņojis” Evaņģēlija dzīvais ūdens, gan arī uz zemēm ar senām kristīgajām saknēm, kurām no jauna jāatklāj ticības skaistumu un prieku, ko tā sniedz. Noslēgumā Benedikts XVI pieminēja savu priekšgājēju svētīgo Jāni Pāvilu II, pasvītrojot, ka viņš bija liels misionārs. Pēc šiem vārdiem Svētā Pētera laukumā atskanēja vētraini aplausi.

Uzrunājot atsevišķas svētceļnieku grupas, Benedikts XVI norādīja uz dedzību, ar kādu apustuļi sludināja augšāmcēlušos Kristu, un uz Svētā Gara lomu pestīšanas vēsturē. Apustuļu darbos lasām, ka ļaudis labprāt gribēja dzirdēt Dieva vārdu. Taču, lai to saglabātu savā sirdī un šis vārds nestu augļus, viņiem bija vajadzīga Svētā Gara gaisma un spēks – sacīja pāvests vācu valodā. Spāniski mudināja ticīgos ar prieku atjaunot savā sirdī kristīgo cerību, kuras avots ir Lieldienu noslēpums, lai tādējādi pārvarētu visas grūtības un spētu veido cilvēka cienīgāku pasauli saskaņā ar Dieva plānu. Poļu valodā atgādināja, ka 28. maijā apritēja Polijas primasa kard. Stefana Višinska nāves piemiņas 30. gadadiena. Šajā sakarā aicināja ticīgos sekot viņa piemēram un pilnībā uzticēties Marijai.

J. Evertovskis / VR