Bez Dieva cilvēks nonāk ideoloģiju verdzībā. Benedikta XVI katehēze par pravieti Eliju

Atrodot patiesības ceļu, cilvēks atrod pats sevi – norādīja Benedikts XVI vispārējās audiences laikā, uz kuru Svētā Pētera laukumā bija pulcējušies vairāk nekā 10 tk. svētceļnieku. Katehēžu cikla par lūgšanu ietvarā, šodien pāvests pievērsās pravietim Elijam. Atgādināja, ka Izraēļa tautas vēsturē praviešiem, viņu mācībai un sludināšanai bija ļoti nozīmīga loma. Eliju Dievs izvēlēja tādēļ, lai viņš mudinātu tautu atgriezties un atzīt Kungu par vienīgo Dievu. Uz tikšanos ar Svēto tēvu šoreiz ieradās daudz skolēnu, jauniešu un ministrantu. Vācu valodā Benedikts XVI viņus aicināja sekot pravieša Elija paraugam, lūgties par citiem un uzticēties Dieva mīlestības varenībai.

Svētajos Rakstos lasām, ka Elijs piesauca Dievu visdažādākajos apstākļos – sacīja Benedikts XVI. Taču viņa aizbildniecības spēks vislabāk atklājās Karmela kalnā, kad Izraēļa tautas priekšā pravietis lūdza, lai Kungs atklāj sevi un izmaina tautas sirdi. Devītajā gadsimtā pirms Kristus, ķēniņa Ahaba valdīšanas laikā, tauta pielūdza ne tikai Kungu, bet arī Baālu. Šajā sakarā pāvests atgādināja, ka elkdievības kārdinājums pastāv joprojām. Arī šodien daudzi dzīvo ilūzijā un domā, ka var kalpot diviem kungiem.

Karmela kalnā pravietis Elijs sapulcināja gan Izraēļa tautu, gan Baāla priesterus, lai atmaskotu un parādītu, ka elkdievība ir tukšība. Viņš lika tautai izdarīt izvēli – nostāties vienīgā patiesā Dieva pusē, vai sekot Baālam. Elku dieva pielūdzēji, lai cik centās, palika bez panākumiem. Tie pat sevi savainoja līdz asinīm. Elkdievība, tā vietā, lai cilvēka sirdi atvērtu otrai personai, liek viņam noslēgties sevī, savā egoismā, ieved bezcerībā un noved pat līdz ārkārtējai rīcībai. Cilvēks nodara sev pāri – norādīja Benedikts XVI. Baāla priesteru rīcība simbolizē nāvi. Turpretī Elijs ar savu paļāvības pilno lūgšanu panāca, ka Kungs sevi atklāja. Pravietis sapulcināja ap sevi tautu, tādējādi padarot to par savas darbības un lūgšanas līdzdalībnieci. Viņš lūdza, lai tauta atgriežas, sarauj elkdievības važas un iemanto pestīšanu. Viņa mērķis bija panākt, lai Izraēlis izdara izvēli – lai atzīst Dievu par savu vienīgo Kungu un tādējādi atrod savu identitāti. Tauta pārliecinājās, ka Dievs izklausa lūgšanas un ir žēlsirdīgs. Tā atrada patiesības ceļu un atrada savu identitāti. Šajā kontekstā pāvests atgādināja, ka ticīgais ir aicināts atbildēt Dieva mīlestībai ar savu nesavtīgo mīlestību, ar visu savu spēku un visu savu sirdi. Viņš ir aicināts pakārtot Dieva mīlestības prasībām visu savu dzīvi.

Dārgie brāļi un māsas, ko mums atklāj šis pagātnes notikums? Kāds tam sakars ar šodienu? – jautāja Benedikts XVI. Vispirms šeit runa ir par prioritāti, uz kuru norāda pirmais bauslis, proti, pielūgt vienīgi Dievu. Tur, kur tiek atmests Dievs, cilvēks nonāk elkdievības verdzībā. To mūsdienās parādīja totalitārie režīmi un nihilisms, kas cilvēku padara atkarīgu no elkiem un viņu paverdzina. Otrkārt, lūgšanas primārais mērķis ir sirds atgriešanās. Dieva uguns, kas pārveido mūsu sirdi, dara mūs spējīgus ieraudzīt Kungu un, tādējādi, staigāt savā dzīvē Dieva ceļus un dzīvot citu labā. Treškārt, pāvests paskaidroja, ka šis stāsts ir pravietisks, proti, tā ir norāde uz Kristu, kam nākotnē bija jānāk pasaulē. Atsaucoties uz Baznīcas tēviem, Benedikts XVI atgādināja, ka „reiz ieraudzīsim īsto Dieva uguni, mīlestību, kas vedīs Kungu līdz pat nāvei pie krusta, līdz pilnīgai sevis atdevei”. Pāvests pasvītroja, ka patiesa adorācija, īsta Dieva pielūgsme, ir nekas cits kā sevis pilnīga atdeve Dievam un tuvāko labā. Patiesa adorācija ir mīlestība. Patiesa adorācija nevis iznīcina, bet gan atjauno un pārveido. Protams, Dieva mīlestības uguns reizēm ir sāpīga, tā apdedzina, pārveido un šķīstī, taču tā neiznīcina, tieši pretēji, šī uguns ļauj cilvēkam atklāt patiesību par sevi un atjauno viņa sirdi.

Poļu valodā pāvests atgādināja, ka jūnija mēnesis ir veltīts Vissvētākās Jēzus Sirds godināšanai. Viņš aicināja ticīgos glabāt dzīvu šo skaisto tradīciju un novēlēja, lai Kungs dara mūsu sirdis līdzīgas Viņa Sirdij. Jauniešiem vēlēja ticības entuziasmu, slimniekiem – atrast mierinājumu Kungā, bet jaunlaulātos aicināja iemācīties kopā lūgties, lai tādējādi viņu mīlestība kļūtu aizvien dziļāka, patiesāka un stiprāka.

J. Evertovskis / VR