„Raugos ar paļāvību uz Baznīcas un kristietības nākotni Vācijā” – ar šiem vārdiem
Benedikts XVI noslēdza savu 21. apustulisko ceļojumu. Atvadīties no pāvesta Lāras
lidostā, kas atrodas 50 km no Freiburgas, bija ieradušies valdības un Baznīcas pārstāvji,
kā arī Vācijas prezidents Kristiāns Vulfs. Svētais tēvs pateicās viņam par sagaidīšanu
Berlīnē un norādīja, ka prezidents viņu uzņēma vācu tautas vārdā. Arī Vulfs uz Benedikta
XVI ceļojumu norādīja kā uz notikumu, kas „iedvesa cerību” un ļāva veidot „tiltus”.
Četru dienu ilgās vizītes Vācijā laikā pāvests apmeklēja Berlīni, Erfurti, Etcelbahu
un Freiburgu. Atvadu uzrunas laikā Svētais tēvs atskatījās uz galvenajiem sava ceļojuma
etapiem un pasvītroja, ka viņa vizīte bija īpaši vērsta uz Vācijas katoļticīgajiem.
„Esmu ieradies, lai runātu par Dievu”, viņš uzsvēra jau pirmajā dienā Berlīnē.
Atvadoties
no Vācijas, Benedikts XVI pieminēja, pirmkārt, savu vizīti Bundestāgā. „Man bija lieliska
izdevība uzrunāt parlamentāriešus”, viņš sacīja, „un piedāvāt viņiem dažas pārdomas
par tiesiskas valsts racionālajiem pamatiem”. Pāvests norādīja arī uz „auglīgajām
sarunām” ar valsts prezidentu Kristiānu Vulfu un kancleri Angelu Merkeli. Berlīnē
Svēto tēvu īpaši aizkustināja sirsnīgā uzņemšana un daudzo cilvēku entuziasms.
Otrkārt,
Benedikts XVI norādīja uz savas vizītes Vācijā ekumenisko raksturu. Viņš apmeklēja
„Reformācijas zemi” – Erfurti, kur tikās ar Vācijas Evaņģēliskās Baznīcas pārstāvjiem.
„Esmu dziļi pateicīgs par brālīgo apmaiņu un kopīgo lūgšanu”, teica pāvests, piebilstot,
ka sevišķi nozīmīgas bija tikšanās arī ar pareizticīgajiem, ebrejiem un musulmaņiem.
Apmeklējot Vāciju, Svētais tēvs vēlējās īpaši vērsties pie Berlīnes, Erfurtes
un Freiburgas katoļticīgajiem. Tādēļ, treškārt, viņš ar prieku atsauca atmiņā kopīgās
liturģijas svinības un lūgšanas – sevišķi tajos valsts apgabalos, kur gadu desmitu
garumā savā laikā valdošie režīmi centās reliģiju izsvītrot no cilvēku un sabiedrības
dzīves. Katoļticīgo atvērtība Dievam un Baznīcai ļāva Benediktam XVI apliecināt, ka
uz Baznīcas un kristīgās ticības nākotni raugās ar paļāvību. Viņš redzēja, ka Vācijā
netrūkst patiesu Kristus liecinieku, kuri ar savu ticību spēj pārveidot mūsdienu pasauli.
Ceturtkārt, atvadu uzrunas laikā, pāvests ar gandarījumu atskatījās arī uz
tikšanos ar jauniešiem Freiburgā. Tā viņam atsauca atmiņā iespaidīgās Pasaules Jauniešu
dienas Madridē. “Gribu iedrošināt Baznīcu Vācijā stingri un paļāvīgi turpināt ticības
ceļu, kas ļauj cilvēkiem atgriezties pie saknēm, pie Kristus Labās Vēsts paša kodola”,
sacīja Svētais tēvs. Viņš norādīja, ka būs un jau pastāv nelielas ticīgo grupas, kas
ar savu entuziasmu plurālistiskajā sabiedrībā izplata gaismas starus, pamudinot citus
meklēt gaismu, no kuras iznirst dzīvība pārpilnībā.
Nav nekā skaistāka kā
iepazīt Kristu un atklāt citiem draudzību ar Viņu – piebilda Benedikts XVI, atsaucoties
uz vārdiem, ko pats teica, stājoties Apustuļa Pētera pēcteča amatā 2005. gada 24.
aprīlī. Atvadoties no Vācijas, viņš pasvītroja, ka šī draudzības ar Kristu pieredze
dod pārliecību: „Kur ir Dievs, tur ir nākotne”. Tur, kur ir Dievs, tur ir cerība,
tur paveras jaunas un bieži vien negaidītas perspektīvas, kas pārsniedz gaidīto. 25.
septembra vakarā pāvests atgriezās Kastelgandolfo, tādējādi noslēdzot savu pirmo oficiālo
ceļojumu pa Vāciju.
„Pusdienas kopā ar bīskapiem bija ne tikai brālīga tikšanās,
bet arī iespēja apmainīties domām” – teica Vatikāna preses sekretārs svētdien tiekoties
ar žurnālistiem. Pr. Federiko Lombardi uzsvēra, ka pāvests pie pusdienu galda teica
īsu uzrunu, apliecinot savu draudzību un vienotību, uzmudrinot bīskapus un norādot
uz viņu pienākumiem. Svētais tēvs pasvītroja, ka labi zina gan reālo situāciju, kādā
bīskapi veic savu kalpojumu, gan arī problēmas, ar kādām tiem nākas saskarties.
Svētdienas
vēlā pēcpusdienā Benedikts XVI tikās ar Vācijas Konstitucionālās tiesas locekļiem.
Tās galvenā mītne atrodas Karlsruē, Freiburgas rajonā. Savas vizītes pēdējā dienā
pāvests tikās arī ar kristīgo laju apvienību pārstāvjiem. Tikšanās noritēja Freiburgas
koncertzālē. Romas bīskapu sagaidīja vairāk nekā 1500 cilvēku. Viņu vidū bija Vācijas
prezidents Kristiāns Vulfs, kā arī zinātnes, kultūras, mediju un arodbiedrību pārstāvji,
bīskapi, priesteri un reliģiozo ordeņu locekļi. Vācijas Bīskapu konferences prezidents
norādīja uz kristīgo laju svarīgo ieguldījumu Baznīcas dzīvē. Arhibīskaps Roberts
Colličs atzina, ka viņi veido sabiedrību, smeļot spēku ticībā Dievam. Tikšanās laikā
Vācijas Radio kamerorķestris atskaņoja dažādu autoru skaņdarbus.