Marija atgādina, ka Dieva mīlestības spēks ir stiprāks par ļaunumu

Tāpat kā ik gadus, 8. decembrī, atzīmējot Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkus, pāvests devās uz Spānijas laukumu, lai pie viņai veltītās statujas kājām noliktu ziedu vainagu un uzticētu savas lūgšanas. Šeit bija sapulcējušies arī daudzi romieši, mūžīgās pilsētas viesi, kā arī pa kādam nejaušam garāmgājējam. Apsveicis visus klātesošos, Benedikts XVI pakavējās pie Pasludināšanas epizodes Evaņģēlijā. Pārsteidz fakts, ka šis izšķirošais brīdis visas cilvēces liktenī – brīdis, kurā Dievs kļuva cilvēks, ir liela klusuma apņemts. Tikšanās starp Dieva vēstnesi un Jaunavu Mariju paiet neviena neievērota – neviens par to nezina, neviens nerunā. Arī mūsdienās šāds notikums neatstātu nekādas pēdas ne avīzēs, ne žurnālos, jo tas ir klusumā noticis noslēpums. Pāvests atzīmēja, ka tas, kam patiešām ir liela nozīme, bieži vien paiet neievērots. Taču klusums, izrādās, ir auglīgāks par skaļiem uzbudinājumiem, kas raksturo mūsu pilsētas, un ko zināmās proporcijās jau pieredzēja tālaika Jeruzaleme. Šī aktivitāte padara mūs nespējīgus apstāties, palikt mierīgiem un klusumā ieklausīties Kunga diskrētajā balsī. Marija, dienā, kurā saņēma eņģeļa sveicienu, bija atvērta Dieva uzklausīšanai. Viņas mazā cilvēciskā sirds bija pilnīgi iecentrēta lielajā Dieva sirdī.

Uzrunājot cilvēkus, kas bija sapulcējušies pie Marijas kolonnas Romā, pāvests teica, ka viņa mums vispirms atgādina par to, ka Dieva balsi nav iespējams atpazīt troksnī un burzmā. Ir jāspēj nonākt dziļākā līmenī, kur darbojas nevis ekonomiskie un politiskie spēki, bet morālie un garīgie. Tieši šeit Marija mūs aicina saskaņot mūsu darbību ar Dieva darbību.

Bez tam, Bezvainīgā mums atgādina, ka pasaules pestīšana nav cilvēka – zinātnes, tehnikas, ideoloģijas darbs, bet tā izriet no žēlastības. Ko nozīmē šis vārds? Žēlastība nozīmē Mīlestību tās šķīstībā un skaistumā. Tas ir pats Dievs, kas ir atklājies Svētajos Rakstos aprakstītajā pestīšanas vēsturē un ko piepildījis Jēzus Kristus.

Pāvests teica: „Marija tiek saukta par „žēlastības pilno” un ar šo savu identitāti viņa atgādina par Dieva primāro lomu mūsu dzīvē un pasaules vēsturē, atgādina, ka Dieva mīlestības spēks ir stiprāks par ļaunumu, ka tā var piepildīt tukšumu, ko personu, ģimeņu, nāciju un visas pasaules vēsturē izraisa egoisms. Šis tukšums var kļūt par elli, kur cilvēka dzīve tiek rauta uz leju un uz nekurieni, kur tā pazaudē jēgu un gaismu. Viltus līdzekļi, ko piedāvā pasaule, lai šo tukšumu aizpildītu, tai skaitā arī narkotikas, īstenībā to tikai paplašina. Tikai mīlestība var paglābt no šiem kritieniem, taču tā nav jebkura veida mīlestība. Tā ir mīlestība, kurai piemīt Dieva žēlastības šķīstība, kas pārveido un atjauno. Tikai tā saindētajās plaušās var ieplūst jauns, tīrs gaiss, jauna dzīves enerģija. Marija atgādina, ka neraugoties uz to, cik zemu var krist cilvēks, Dievam, kurš nokāpa līdz pat ellei, nekas nav neiespējams. Neraugoties uz to, cik nomaldījusies ir mūsu sirds, Dievs vienmēr ir lielāks par mūsu sirdi”.

Pāvests teica, ka Bezvainīgā Jaunava vēstī arī par autentisko prieku, ko izstaro no grēka brīva sirds. Grēks sev līdzi nes skumjas, kas liek noslēgties sevī. Žēlastība nes patieso prieku, kas nav atkarīgs no lietām, kuras mums pieder, vai pēc kurām tiecamies, bet kurš sakņojas personas dziļumos, un kuru neviens nevar atņemt. Benedikts XVI paskaidroja: „Kristietība savā būtībā ir „Evaņģēlijs”, „priecīgā vēsts”, kamēr daži domā, ka tā aizšķērso ceļu priekam, jo saskata tajā aizliegumu un regulu kopumu. Patiesībā, kristietība ir Žēlastības uzvaras pasludināšana pār grēku, dzīvības uzvara pār nāvi. Ja tā liek no kaut kā atteikties un disciplinēt prātu, sirdi un uzvedību, tad tas ir tieši tāpēc, ka cilvēkā slēpjas egoisma indīgā sakne, kas nodara ļaunumu viņam pašam un citiem. Tāpēc ir jāiemācās teikt „nē” egoisma balsij un teikt „jā” autentiskajai mīlestībai. Marijas prieks ir pilnīgs, jo viņas sirdī nav grēka ēnas.”

Uzrunas noslēgumā pāvests novēlēja, lai šai Adventa laikā Bezvainīgā Jaunava Marija iemāca klausīties Dieva balsi, kas runā klusumā, pieņemt Viņa žēlastību, kas atbrīvo no grēka un jebkāda egoisma, lai varētu baudīt patieso prieku.

I. Šteinerte/VR