Pāvests aicina visus labas gribas cilvēkus turpināt lūgties par mieru pasaulē
No Jēzus Krusta izplūst žēlsirdība un piedošana. Par to pāvests Francisks runāja apcerē
pirms lūgšanas «Kunga eņģelis». Svētdien Svētā Pētera laukums bija ļaužu pārpildīts.
Pāvests aicināja turpināt lūgties par mieru Tuvo Austrumu reģionā un visā pasaulē.
Uzrunā Svētais tēvs skaidroja svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu, kurā Jēzus
aicina mācekļus sekot Viņam, nesot savu krustu un atsakoties no šīs pasaules labumiem.
Šie vārdi nesaskan ar tautas iedomāto Israēļa karaļa tēlu. Tomēr Jēzus runā skaidri,
jo zina, ka Jeruzalemē Viņu gaida krusts, ciešanas, savas dzīvības upurēšana par mūsu
grēkiem.
Turpinot uzrunu, pāvests teica: «Sekošana Jēzum nenozīmē piedalīties
triumfālā gājienā. Tas nozīmē dalīties Viņa žēlsirdīgajā mīlestībā un iesaistīties
Viņa lielajā žēlsirdības darbā, kas attiecas uz katru cilvēku un visu cilvēci. Tas
ir žēlsirdības, piedošanas un mīlestības darbs! Cik žēlsirdīgs ir Jēzus! Piedošana
nāk no Krusta. Tomēr Jēzus negrib veikt šo darbu viens pats. Viņš vēlas iesaistīt
arī mūs savā misijā, kuru saņēmis no Tēva. Pēc savas augšāmcelšanās Viņš saviem mācekļiem
teiks: Kā mans Tēvs ir sūtījis mani, tā Es jūs sūtu... Kam jūs grēkus piedosiet, tiem
tie būs piedoti (Jņ 20,21.22). Jēzus māceklis atsakās no visiem labumiem, jo ir atradis
vislielāko Labumu, kurā visi citi labumi iegūst savu patieso vērtību un nozīmi: ģimene,
attiecības, darbs, kultūra. Kristietis no visa atsakās un arī visu saņem atpakaļ caur
Evaņģelija loģiku, mīlestības un kalpojuma loģiku».
Pāvests skaidroja, ka
tieši to mēs atklājam Jēzus līdzībās par torņa celtniecību un gatavošanos karam. Mūsu
iztēli īpaši uzrunā otrā līdzība. Francisks uzsvēra, ka Jēzus neskar kara tematu,
bet dod to kā piemēru. Gavēņa un lūgšanas par mieru kontekstā atklājam, ka pastāv
daudz dziļāks karš, kurā visi ir aicināti piedalīties.
Uzrunas turpinājumā
Francisks sacīja, ka ikviens cilvēks aicināts atmest ļaunumu un ar to saistītos kārdinājumus,
un pieņemt labo, kaut arī nāktos paciest. Tā ir sekošana Jēzum. Tā ir sava krusta
nešana. Kam tie visi kari, ja nespējam uzsākt iekšējo cīņu pret ļaunumu? Šī iekšējā
cīņa no mums pieprasa stingri teikt «nē» naidam un meliem, «nē» jebkura veida vardarbībai,
«nē» ieroču izplatīšanai un to nelegālai tirdzniecībai. Un tā visa ir tik daudz, pārāk
daudz, atzina pāvests.
Svētais tēvs atgādināja, ka 8. septembrī Baznīca svin
Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas dienu, kas īpašā veidā tiek atzīmēta Austrumu
Baznīcā. «Marija, Miera karaliene, lūdzies par mums!» Šo lūgsanu pāvests atkārtoja
vairākas reizes.
Pēc lūgšanas «Kunga eņģelis» pāvests pateicās visiem, kuri
sestdien Svētā Pētera laukumā lūdzās par mieru Sīrijā, Tuvo Austrumu reģionā un visā
pasaulē, un tiem, kuri šajā nodomā upurēja savas ciešanas. Francisks pateicās valstu
vadītājiem, citu konfesiju un reliģiju pārstāvjiem, kā arī visiem labas gribas cilvēkiem,
kuri gavēja, lūdzās un pārdomāja par lielo miera dāvanu.
Svētais aicināja
ticīgos turpināt intensīvi lūgties par mieru, lai nekavējoties tiktu izbeigts bruņotais
konflikts Sīrijā. Viņš aicināja lūgties arī par citām Tuvo Austrumu valstīm, īpaši
Libānu, lai tā atgūtu stabilitāti un joprojām būtu mierīgas līdzāspastāvēšanas piemēru.
Pāvests aicināja lūgties par Irāku, lai sektantisma vardarbība dotu vietu izlīgumam,
par izraēliešiem un palestīniešiem, lai abas tautas apņēmīgi un drosmīgi veicinātu
miera procesu, par Ēģipti, lai visi šīs valsts iedzīvotāji – musulmaņi un kristieši
– kopīgi atjaunotu sabiedrību un strādātu tās labā. Ceļš uz mieru ir garš, un tas
pieprasa izturību un pacietību. Turpināsim mūsu lūgšanu, mudināja pāvests.
Francisks
atgādināja, ka 7. septembrī Rovigo notika kristīgās lajes Marijas Boloņjēzes beatifikācijas
svinības. Jaunā svētīgā dzimusi 1924. gadā. Viņa veltīja sevi Dievam, kalpojot nabagiem
un slimniekiem, vienojot savas lielās ciešanas ar Kristu. Marija Boloņjēze nomira
1980. gadā.
Tikšanās noslēgumā pāvests apsveica Venēcijas patriarha vadīto
svētceļnieku grupu, saleziāņu māsu vadīto skolu bijušos audzēkņus, kā arī ticīgos
no dažādām Itālijas pilsētām.
S. Krivteža / VR
Tekstu izmantošanas
gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta