Ceļā no Telavivas uz Romu pāvests atbild uz žurnālistu jautājumiem

Ir noslēdzies pāvesta apustuliskais ceļojums uz Svēto Zemi. Neraugoties uz nogurdinošo vizītes programmu, Francisks izrādīja lielu pretimnākšanu žurnālistiem, kas atceļā uz Romu vēlējās viņu iztaujāt par tikko notikušo Svētās Zemes apmeklējumu un citiem sabiedrību interesējošiem tematiem.

Viens no jautājumiem bija – vai pāvests jau iepriekš ir plānojis savus daudzos žestus, tādus, kā prezidentu Šimona Peresa un Mahmuda Abbas uzaicinājumu ierasties viņa mājās Vatikānā, lai kopā lūgtos par mieru. Francisks atzina, ka jau iepriekš bija radusies ideja, ka varētu satikties kaut kur Svētajā Zemē, taču dažādu šķēršļu dēļ tas nebūtu iespējams. Tā nu šis uzaicinājums nācis spontāni.

ASV Katoļu Bīskapu konferences ziņu aģentūras CNS žurnālists pāvestam apjautājās par to, kas notiks ar bīskapiem, kuri neievēro šobrīd spēkā esošās normas, kas attiecas uz bērnu seksuālu izmantošanu no katoļu klēra puses. Pāvests uzsvēra, ka šai ziņā nebūs izņēmumu, un tie, kas izvairās ievērot normas, tiks sodīti. Francisks pastāstīja, ka šobrīd tiek izmeklēti trīs bīskapi, un vēl viens ir atzīts par vainīgu. Tiek lemts par attiecīga soda piemērošanu. Pāvests piebilda, ka izmantot bērnus, kuri priesteriem un citiem Baznīcas locekļiem ir uzticēti, lai vestu tos uz svētumu, nozīmē to pašu, ko celebrēt „melno misi”, proti, tā vietā, lai vestu bērnu uz svētumu, šie izmantotāji to noved pie problēmas, kas viņu mocīs visu dzīvi.

Vācijas sabiedriskā radio pārstāvis vēlējās zināt, vai varētu gaidīt kādas izmaiņas attiecībā uz precētajiem priesteriem, jo, Vācijā, piemēram, tādu ir diezgan daudz. Pāvests atgādināja, ka Austrumu katoļu ritos precētie priesteri jau pastāv. „Celibāts nav ticības dogma, tā ir dzīves regula, ko augsti novērtēju, un domāju, ka Baznīcai tā ir dāvana. Tā kā tā nav ticības dogma, tad durvis vienmēr ir atvērtas. Šobrīd par to neesam runājuši kā par programmu. Vismaz šim laikam. Ir daudz svarīgākas lietas, kas jāveic.”

Japāņu žurnālists, atgādinot, ka Svētā tēva nākamais ceļojums vedīs uz Dienvidkoreju, jautāja, ko Francisks varētu darīt ticīgo labā nebrīvajās kaimiņzemēs, tādās, kā Ziemeļkoreja un Ķīna. Pāvests atbildēja, ka attiecībā uz Āziju, tiek plānoti divi ceļojumi – vispirms uz Dienvidkoreju, tad, janvārī, uz Šrilanku un Filipīnām, uz reģionu, kas pārcieta taifūnu. Attiecībā uz reliģisko brīvību, pāvests atgādināja, ka tās trūkst daudzās pasaules zemēs, ka šodien, gan katoļu, gan citu kristīgo denomināciju vidū ir daudzi mocekļi, ka dažviet kā noziegums tiek traktēts krustiņa nēsāšana un Svēto Rakstu glabāšana. „Dažām vietām ir jātuvinās ar apdomību, lai palīdzētu šiem cilvēkiem. Ir daudz jālūdzas par šīm Baznīcām, kas cieš,” teica pāvests. Viņš atgādināja, ka arī bīskapi un Svētais Krēsls ar diskrētumu strādā, lai palīdzētu šīm zemēm, šo zemju kristiešiem. Taču tas nav viegli.

Jautāts, vai izsīkstot spēkiem, Francisks, sekos Benedikta XVI piemēram, Svētais tēvs teica, ka to zina tikai Dievs, taču Benedikts XVI ir atvēris durvis veselai institūcijai – „emeritēto pāvestu institūcijai”, ko varētu turpināt pāvesti, kuri jūt, ka vairs nepietiek spēka turpināt amata pienākumus.

Preses konferencē lidmašīnā pāvests atbildēja arī uz vairākiem citiem jautājumiem, tādiem, kā Jeruzalemes pilsētas statuss, Holokausts, šķirteņu tiesības, pāvesta Pāvila VI beatifikācijas process, Vatikāna bankas darbība. Saruna ilga gandrīz veselu stundu.

I. Šteinerte/VR