Ceļā no Telavivas uz Romu pāvests atbild uz žurnālistu jautājumiem
Ir noslēdzies pāvesta apustuliskais ceļojums uz Svēto Zemi. Neraugoties uz nogurdinošo
vizītes programmu, Francisks izrādīja lielu pretimnākšanu žurnālistiem, kas atceļā
uz Romu vēlējās viņu iztaujāt par tikko notikušo Svētās Zemes apmeklējumu un citiem
sabiedrību interesējošiem tematiem.
Viens no jautājumiem bija – vai pāvests
jau iepriekš ir plānojis savus daudzos žestus, tādus, kā prezidentu Šimona Peresa
un Mahmuda Abbas uzaicinājumu ierasties viņa mājās Vatikānā, lai kopā lūgtos par mieru.
Francisks atzina, ka jau iepriekš bija radusies ideja, ka varētu satikties kaut kur
Svētajā Zemē, taču dažādu šķēršļu dēļ tas nebūtu iespējams. Tā nu šis uzaicinājums
nācis spontāni.
ASV Katoļu Bīskapu konferences ziņu aģentūras CNS žurnālists
pāvestam apjautājās par to, kas notiks ar bīskapiem, kuri neievēro šobrīd spēkā esošās
normas, kas attiecas uz bērnu seksuālu izmantošanu no katoļu klēra puses. Pāvests
uzsvēra, ka šai ziņā nebūs izņēmumu, un tie, kas izvairās ievērot normas, tiks sodīti.
Francisks pastāstīja, ka šobrīd tiek izmeklēti trīs bīskapi, un vēl viens ir atzīts
par vainīgu. Tiek lemts par attiecīga soda piemērošanu. Pāvests piebilda, ka izmantot
bērnus, kuri priesteriem un citiem Baznīcas locekļiem ir uzticēti, lai vestu tos uz
svētumu, nozīmē to pašu, ko celebrēt „melno misi”, proti, tā vietā, lai vestu bērnu
uz svētumu, šie izmantotāji to noved pie problēmas, kas viņu mocīs visu dzīvi.
Vācijas
sabiedriskā radio pārstāvis vēlējās zināt, vai varētu gaidīt kādas izmaiņas attiecībā
uz precētajiem priesteriem, jo, Vācijā, piemēram, tādu ir diezgan daudz. Pāvests atgādināja,
ka Austrumu katoļu ritos precētie priesteri jau pastāv. „Celibāts nav ticības dogma,
tā ir dzīves regula, ko augsti novērtēju, un domāju, ka Baznīcai tā ir dāvana. Tā
kā tā nav ticības dogma, tad durvis vienmēr ir atvērtas. Šobrīd par to neesam runājuši
kā par programmu. Vismaz šim laikam. Ir daudz svarīgākas lietas, kas jāveic.”
Japāņu
žurnālists, atgādinot, ka Svētā tēva nākamais ceļojums vedīs uz Dienvidkoreju, jautāja,
ko Francisks varētu darīt ticīgo labā nebrīvajās kaimiņzemēs, tādās, kā Ziemeļkoreja
un Ķīna. Pāvests atbildēja, ka attiecībā uz Āziju, tiek plānoti divi ceļojumi – vispirms
uz Dienvidkoreju, tad, janvārī, uz Šrilanku un Filipīnām, uz reģionu, kas pārcieta
taifūnu. Attiecībā uz reliģisko brīvību, pāvests atgādināja, ka tās trūkst daudzās
pasaules zemēs, ka šodien, gan katoļu, gan citu kristīgo denomināciju vidū ir daudzi
mocekļi, ka dažviet kā noziegums tiek traktēts krustiņa nēsāšana un Svēto Rakstu glabāšana.
„Dažām vietām ir jātuvinās ar apdomību, lai palīdzētu šiem cilvēkiem. Ir daudz jālūdzas
par šīm Baznīcām, kas cieš,” teica pāvests. Viņš atgādināja, ka arī bīskapi un Svētais
Krēsls ar diskrētumu strādā, lai palīdzētu šīm zemēm, šo zemju kristiešiem. Taču tas
nav viegli.
Jautāts, vai izsīkstot spēkiem, Francisks, sekos Benedikta XVI
piemēram, Svētais tēvs teica, ka to zina tikai Dievs, taču Benedikts XVI ir atvēris
durvis veselai institūcijai – „emeritēto pāvestu institūcijai”, ko varētu turpināt
pāvesti, kuri jūt, ka vairs nepietiek spēka turpināt amata pienākumus.
Preses
konferencē lidmašīnā pāvests atbildēja arī uz vairākiem citiem jautājumiem, tādiem,
kā Jeruzalemes pilsētas statuss, Holokausts, šķirteņu tiesības, pāvesta Pāvila VI
beatifikācijas process, Vatikāna bankas darbība. Saruna ilga gandrīz veselu stundu.