Pāvests: Priecājieties, jo Kunga atnākšana jau ir tuvu!

Adventa laika trešās svētdienas galvenā iezīme ir apustuļa Pāvila aicinājums priecāties, vienmēr priecāties. Runa nav par virspusēju vai tikai emocionālu prieku, bet par patiesu prieku, ko dāvā mums Dievs, apcerē pirms lūgšanas “Kunga eņģelis” sacīja pāvests. Šodien esam aicināti priecāties, ka Kunga atnākšana jau ir tuvu. Esam aicināti dalīties priekā ar saviem līdzcilvēkiem, stiprināt cerību, palīdzēt un atbalstīt nabagus, slimniekus, un tos, kuri jūtas vientuļi un nelaimīgi, uzsvēra Francisks. Skaidrojot Adventa laika trešās svētdienai paredzētos Svēto Rakstu lasījumus, viņš sacīja, ka šodien priecājamies par drīzo tikšanos ar Dievu.

“Pravietis Isajs runā par tuksnesi, neiestaigātu zemi, izkaltušu klajumu; norāda uz nogurušām rokām, trīcošiem ceļgaliem, nomāktām sirdīm, akliem, kurliem un mēmiem. Viņš runā par bezcerību, cilvēka nežēlīgo likteni, kas ir atmetis Dievu. Tomēr arī šādā situācijā tiek sludināta pestīšana: «Esiet droši un nebīstieties! Lūk, jūsu Dievs!... Viņš nāks pats un jūs atpestīs». Un tūlīt viss izmainās: tuksnesis pārvēršas par ziedošu lauku un sirdīs ielīst mierinājums un prieks. Šīs pestīšanas zīmes, par kurām runā pravietis, piepildās Jēzū. Viņš pats to apstiprina, atbildot Jāņa Kristītāja sūtītajiem mācekļiem: «Aizgājuši ziņojiet Jānim, ko jūs dzirdat un redzat: aklie top redzīgi, klibie staigā, spitālīgie top šķīsti, kurlie dzird, mirušie ceļas augšā, un nabagiem tiek sludināts Evaņģēlijs»", sacīja pāvests.

Francisks atgādināja, ka nevis vārdi, bet darbi liecina par pestīšanu, ko īsteno Jēzus. Pestīšanas plāns ietver visu cilvēku. Dievs atnāca uz šo pasauli, lai mūs atbrīvotu no grēka verdzības, dziedinātu mūsu brūces un dāvātu mums jaunu dzīvi. Prieks ir šīs pestījošās darbības auglis, uzsvēra pāvests.

"Šodien esam aicināti priecāties. Kristietim, kurš nav priecīgs, kaut kā pietrūkst vai arī tas nav nemaz kristietis. Prieks sirdī, iekšējais prieks ved mūs uz priekšu un dāvā mums drosmi. Kungs ienāk mūsu dzīvē kā Atbrīvotājs. Viņš nāk, lai atbrīvotu mūs no visām mūsu iekšējām un ārējām verdzības izpausmēm. Viņš parāda mums uzticības un pacietības ceļu, lai tad, kad atgriezīsies, mūsu prieks būtu pilnīgs. Tuvojas Ziemassvētki. Par to liecina svētku simboli pilsētu ielās un mūsu mājās. Arī šeit, Svētā Pētera laukumā, ir uzstādīts Ziemassvētku notikuma atveidojums, un tam blakus skaista egle. Tās ir ārējās zīmes, kas mūs aicina sagatavoties uzņemt Kungu, kas nāk, klauvē pie mūsu durvīm, klauvē pie mūsu sirdīm, jo vēlas būt kopā ar mums", sacīja Francisks.

Uzrunas noslēgumā Svētais tēvs apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas. Īpašus vārdus viņš veltīja Romas diecēzes ģimenēm, kuras kopā ar bērniem svētdienas pusdienlaikā bija ieradušās Svētā Pētera laukumā, lūdzot pasvētīt Bērna Jēzus figūriņas, kas vēlāk tiks ieliktas mājās izgatavotajās Betlēmes silītēs. “Kad kopā ar saviem vecākiem lūgsieties šīs silītes priekšā, lūdziet Bērnu Jēzu, lai Viņš palīdz mums mīlēt Dievu un līdzcilvēkus,” pāvests aicināja bērnus.

Francisks izteica visdziļāko līdzjūtību Ēģiptei saistībā ar 11. decembrī notikušo bumbas sprādzienu pie Koptu pareizticīgo baznīcas Kairā. Tajā tika nogalināti 25, bet ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki. Bumba eksplodējusi brīdī, kad Svēto Pētera un Pāvila katedrālē notika rīta dievkalpojums.

Pēc lūgšanas “Kunga eņģelis” Svētais tēvs aicināja ticīgos lūgties par dažādās pasaules malās veikto terora aktu upuriem. “Ir dažādas valstis, bet diemžēl tā pati vardarbība, kas sēj nāvi un iznīcību. Tāpēc ir jābūt vienai atbildei, un tā ir ticība Dievam, kas vienota ar cilvēciskām vērtībām”, atgādināja pāvests. Viņš sniedza solidaritātes apliecinājumus Koptu pareizticīgo Baznīcas patriarham Tavadrosam II un viņa vadītajai kopienai.

Svētais tēvs kārtējo reizi runāja par kristiešu dramatisko situāciju Sīrijā, īpaši Alepo, kas atrodas aktīvas karadarbības zonā. “Katru dienu es pieminu un lūdzos par Alepo iedzīvotājiem. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Alepo ir pilsēta, ka tur dzīvo cilvēki: ģimenes, bērni, vecie ļaudis, slimie... Diemžēl esam jau pieraduši pie kara, pie iznīcības, bet nedrīkstam aizmirst, ka Sīrija ir zeme ar senu un bagātu kultūru, vēsturi un ticību. Mēs negribam pieļaut, ka to visu iznīcina karš, kurā ir tik daudz melu, naida un ļaunprātīgas izmantošanas. Tāpēc stingri pieprasu visiem labas gribas cilvēkiem teikt «nē» iznīcībai, «jā» mieram, «jā» Alepo un Sīrijas iedzīvotājiem”.

S. Krivteža / VR